Storptautyskuo dzymtuos volūdys dīna teik svieteita kotru godu 21. februarī. Itū tradiceju 1999. godā īsuoce Apvīnuotūs Naceju Izgleiteibys, zynuotnis i kulturys organizaceja aba UNESCO. Dzymtuos volūdys pīminis dīna tyka izveiduota ar mierki veicynuot i paruodeit volūdu daudzveideibu, partū ka daudzys nu pasauļa mozūs volūdu ir apdraudātys i var izgaist. Pasaulī ir vaira nakai 7000 vysaidu volūdu. Leluokuo daļa (ap 96%) itūs volūdu ir mozuokumtauteibu volūdys, kuruos runoj mozuok nakai miļjons cylvāku, i tikai 400 volūduos ir vaira nakai vīns miļjons runuotuoju. Latvīšu volūda ir dzymtuo volūda 1,5 miļjonim cylvāku pasaulī, nu tūs ap 1,15 miļjonim dzeivoj Latvejā. Latvīšu volūdu kai ūtrū volūdu zyna i lītoj apmāram 500 000 cylvāku. UNESCO Sorkonajā apdraudātūs volūdu gruomotā ir īkļauta Latvejis pirmīdzeivuotuoju lībīšu volūda. 2013. godā aizguoja myužeibā pādejuo ituos volūdys lītuotuoja, kurai tei beja dzymtuo volūda.
Latvīšu volūda pīdar indoeiropīšu volūdu saimis baltu volūdu grupai. Myusu dīnuos dzeivys ir tikai divejis baltu volūdys: latvīšu i leitovīšu. Latvīšu volūdā izškir treis dialektus: vyds, lībīšu i augšzemnīku, kas tuoļuok teik sadaleiti izlūksnēs. Bet itūreiz drupeit vaira par latgalīšu volūdu.
Latgalīšu rokstu aba literaruo volūda ir viesturyskys latvīšu volūdys paveids sūpluok latvīšu literarajai volūdai – tū nūsoka ari Vaļsts volūdys lykums, kas stuojuos spākā 1999. godā. Latgalīšu volūda ir viesturiski izaveiduojuse latvīšu volūdys rokstu forma, kas baļsteita Latgolys izlūksnēs i kurai ir sova ortografeja, leksika, fonetika i literaruo tradiceja. Tei ir vīna nu viesturyskūs latvīšu volūdys rokstu volūdu, kas atsateisteja Latgolys regionā, i teik lītuota kai mutvuordūs, tai rakstiski, literaturā, medejūs i kulturys īstuodēs. Tei nav “napareiza latvīšu volūda”, bet normāta i tradicejom boguota volūdys forma.
Par latgalīšu volūdu pastuov treis uzskoti. Pyrmais – latgalīšu volūda ir indoeiropīšu volūdu saimis austrumbaltu atzora latvīšu volūdys dialekts. Ūtrais uzskots pīļaun dūmu, ka latgalīšu volūda ir daļa nu latvīšu volūdys, bet nav dialekts. Trešais veidūklis soka, ka tei ir atseviška baltu volūda, kū lītoj latgalīši.
Latgalīšu volūda ir na tik vīna nu spūdruokūs latvīšu volūdys viesturyskūs formu, kas sevī globoj kai volūdnīcysku boguoteibu, tai ari atkluoj Latgolys cilvāku pasauļa izjiutu, dzeivisziņu i identitati. Tei ir volūda, kurā runoj sirds, kurā dzīsme, lyugšona un ikdīnys vuordi saplyust vīnā vasalumā. Februara stuostā eipaša vīta atvālāta Aulejis pusei – vīnam nu latgaliskuokajim pogostim Kruoslovys nūvodā, kur latgaliskuos vierteibys vēļ arviņ teik kūptys ar cīnu i lapnumu.
Auleja i juos apleicīne vysod bejuse boguota ar dzeivu volūdu i tradicejom. Latgaliski ite runoj na tik svātkūs ci folklorys pasuokumūs – Aulejā latgalīšu volūda ir kasdīnys sazinis volūda saimēs, kaimiņu vydā, bazneicā, pogosta puorvaļdē, bibliotekā i tautys nomā. Volūda te nu paaudzis paaudzē teik nūdūta dabiski – bārni latgalīšu vuordus pyrma dzierd sātā, a tikai vāluok īpazeist literarū latvīšu volūdu školā.
Aulejis pusis latgaliskajai izlūksnei ir sovys sovpateibys. Tei skaņ meikstai, plyustūšai, ar rakstureigom intonacejom i senejom vuordu formom. Kotram vuordam ir sova nūzeime, kur dziļa pīredze i dzeivis gudreibys globojās aiz vīnkuoršys frazis. Par pīmāru, apstyprynuošonai i pīkrisšonai lītoj “nu nougi ņā!”, kū pat eistai navar puortulkuot. Te atrūnami vuordi i izteicīni, kas cytur Latgolā jau pagaisuši ci rešuok lītuoti, ir ari sovs stuosts par “vorčikim” – tai sauc puišus, kas dzymuši i auguši Aulejā. Itam stuostam ir sovs skaidruojums: Aulejis puiši večerinkuos variejuši svešus ļauds pabaideit (i na tikai) ar “vorčiku”, kas ir zyrgu ījiugšonys pīdarums.
1. Vorčiks- zyrga aizjiuga pīdarums, ar kuru Aulejis puiši piec vajadzeibys večerinkuos sorguoja sovu teritoreju nu svešinīku
Myusu dīnu pasaulī, kur globalizaceja i tehnologejis nūleidzynoj volūdys, paražys i tradicejis, latgalīšu volūdys saglobuošona palīk par apzynuotu izvieli. Aulejis pusē daudzi cylvāki izdora itū izvieli kotru dīnu, nimoz nadūmojūt, ka dora kū eipašu – runojūt, rokstūt, skaitūt, dzīžūt i lyudzūtīs latgaliski. Vītejuos kulturys nūtikšonys, draudzis dzeive, nūvodpietnīceiba i dzymtu stuosti veidoj stypru pamatu volūdys pastuoviešonai, i tam byutu juodagrīž leluoka viereiba.
Latgalīšu volūda nav paguotnis relikveja – tei ir dzeiva, maineiga i spiejeiga pastuovēt ari šudiņ. Aulejis pusis pīmārs ruoda, ka volūdu var saglobuot na ar skalim sauklim i gudrom runom, bet ar kasdīnys lītuošonu. Cikom byus cylvāki, kas runoj, dūmoj i jiut latgaliski, ari latgalīšu volūda dzeivuos – kai vierteiba, kai montuojums i kai nuokūtnis bolss.
6. Elizabete ar Kruoslovys nūvoda bibliotekys darbineicom
Apsveicams ir tūs kūpīnys dzeivuotuoju davums, kuri ceņšās vuokt, pīraksteit i saglobuot senejūs vuordus, partū ka tī ir vēļ vacuokuos paaudzis atmiņā, bet jau teik reši lītuoti, par pīmāru, ”lapatnīks” (taurineits), ”kaļpeņš” (vaļdzeņš), ”parseit” (izaruodeit), vītvuordus (Doņkeļa pūrs, Dzalbānu pūrs i tml.). Te varim pīminēt Ināru Dzalbi (dzejneicu I. Nāru), kurai tys ir hobejs, kai ari Antru Umbraško (stuostu kruojums ”Stuosti iz Aulejis”), dzejneicu Elizabeti (dzejūļu kruojums bārnim ”Dzejūleiši”’).
3. Fragments nu Elizabetis gruomotys ‘Dzejūleiši”, lopa ar vuordineicu, kurā var redzēt nūruodi iz Aulejis apleicīnis volūdys atškireibom
4. Edeite Laime – kusteibys ‘Volūda’ puorstuove i vīna nu latgaliskū vierteibu i volūdys popularizātuoju – Elizabetis gruomotys attaiseišonys svātkūs Kruoslovā
Bet, kab latgalīšu volūda pastuovātu i atsateisteitu, tei ir ari juopietej, juoanalizej i juopopularizej. Vīns nu profesionaluokūs pietnīku itamā jūmā ir prof. Dr. philol. Lideja Leikuma, kura daudzus godus veļtejuse na viņ latgalīšu rokstu volūdys, nu ari dialektologejis izpietei. Juos filologejis doktora disertaceja (aizstuovāta 1993. g.) beja veļteita darbeibys vuordam Kruoslovys, Aulejis, Skaistys i Izvolta izlūksnēs.
Ar školuotuojis Annys Vagalis savuoktuo folklorys i etnografiskuo materiala apkūpuojumu var īsapazeit gruomotā “Nu sakneitis lozda zīd”, kur atrūnamys ari Aulejis apleicīnis tautysdzīsmis, ticiejumi, dzīsmis i meiklis. Itī materiali ļaun na viņ atkluot folklorys boguoteibu, bet ari pīgrīzt viereibu volūdai, kas ir rakstureiga Aulejai.
Taipoš kai sevkura cyta volūda, ari latgalīšu volūda atsateista – tamā pasaruoda jauni vuordi (neologismi), kas apzeimoj lītys voi paruodeibys, kuru agruok nabeja, par pīmāru, ”kuļdinīks” (mobilais telefons), ”soltaunīks” (ladsskaps), ”škārsteiklys” (internets) i c. Kab volūdu varātu pylnvierteigi lītuot, tei ir juosavuica. Apbādynoj uzskots, ka nu mozu dīnu runoj latgaliski, tod cylvāks zyna volūdu. Tys eisti nav tai! Ari latgalīšu volūdai ir sovi interpunkcejis i ortografejis nūsacejumi, bez kuru navar gramatiski pareizi pīraksteit tekstu. Taipat kai, nazynūt vuocu, angļu, leitovīšu voi kaidys cytys volūdys pareizraksteibu, mes raksteisim ar klaidom, koč ari byusim īsavuicejuši sarunvolūdys runu. Taipat byutu ar latvīšu volūdu, ka mes juos nasavuiceitu školā: raksteitu ”pie dzierdis” i mums byutu ”sunc”, ”aiskars”, ”mešš” i cytys smīkleigys lītys.
Latgalīšu volūda ir skaista. Meiksta kai vylnaine, sylta kai babenis adeituos zekis. Kruosaina i boguota. Vajag viņ drupeit dalikt pyuļu, kab īsavuiceitu tū pareizi lītuot, lai paaudzis iz prīšku tū sajimtu tikpat labi kūptu, kai myusu paaudze tū sajēme nu vacvacuoku i vacuoku. Latgalīšu volūdu var saglobuot tikai tod, ka tū vuica i vuicuos, ka tū lītoj i dzierd, ka ar tū lapnojās – na kai muzeja eksponatu, bet kai dzeivu sazinis volūdu 21. godu symtā i tuoļuok.
Ilze VOVKA
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025
Par projekta “Aulejis stuosti” rakstu saturu atbild to autors.
0 komentāru