Sestdienas vakarā, 23. maijā, Krāslavā valdīja īpašs klusums. Ne tas ierastais maija klusums, kas piepildīts ar vasaras gaidām, bērnu smiekliem un sarunām ezera krastā, bet citāds – satraukuma un piesardzības pilns. No rīta visu novadu satricināja ziņa, ka Drīdža ezerā nokritis drons. Informācija izplatījās ātri, cilvēki apsprieda notikušo, sekoja jaunumiem un izteica pieņēmumus. Līdz pat pēdējam brīdim saglabājās intriga – vai šādos apstākļos tradicionālā Muzeju nakts notiks, vai arī Krāslavas novada domes vadība tomēr pieņems lēmumu pasākumu atcelt.
Tomēr vakars pienāca. Un līdz ar to – arī gaisma muzeja logos, mūzika pils kompleksa pagalmā un cilvēki, kuri, par spīti visam, bija atnākuši.
Šogad Muzeju nakts norišu tēma bija “Ja priekšmeti spētu runāt”. Un šķiet, ka tieši šajā vakarā priekšmeti patiešām sāka runāt – caur mūziku, atmiņām, seniem eksponātiem, cilvēku emocijām un to īpašo atmosfēru, kuru nav iespējams radīt mākslīgi.
Jau no pulksten septiņiem vakarā apmeklētāji sāka nesteidzīgi piepildīt muzeja un pils kompleksa teritoriju. Kāds devās uz izstāžu zālēm, uzmanīgi aplūkojot ekspozīcijas, cits uzkavējās pagalmā, kur pakāpeniski izvērsās bagātīgā pasākuma programma. Nebija ne steigas, ne skaļas ažiotāžas – gluži pretēji, viss notika ļoti mierīgi, mājīgi silti un pārsteidzoši sirsnīgi.
Bērniem tika organizēta radošā spēle “Mazais detektīvs”, kurā jaunie dalībnieki varēja sajusties kā īsti muzeja noslēpumu pētnieki. Ar aizrautību pildot uzdevumus un meklējot pavedienus, bērni skraidīja pa teritoriju, apsprieda versijas un patiesi priecājās par atrastajām atbildēm. Noslēgumā aktīvākos gaidīja veicināšanas balvas, taču galvenā dāvana, iespējams, tomēr bija emocijas.
Netālu skanēja metāla šķindoņa – savu mākslinieciskās metālapstrādes darbnīcu bija atvēris kalējs Edgars Vronskis. Pie viņa pastāvīgi pulcējās cilvēki: kāds ar neviltotu interesi vēroja meistara darbu, kāds uzdeva jautājumus, bet daži pat nolēma izmēģināt savus spēkus paši.
Interesantas aktivitātes bija sagatavojuši arī Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas tehnoloģiju un inovāciju centra audzēkņi.
Tomēr par īstu vakara sirdi kļuva dziedošās Milleru-Balandinu ģimenes koncerts “Iepin dziesmu vainagā”. Jau no pirmajām dziesmām kļuva skaidrs – priekšnesums būs īpašs. Cilvēki pamazām pulcējās tuvāk skatuvei, kāds klusi dungoja līdzi pazīstamajām melodijām, kāds vienkārši uzmanīgi klausījās. Daži pāri pat sāka dejot tieši pils pagalmā, nepievēršot uzmanību ne vēsajam vakara gaisam, ne satraucošajam pēdējo notikumu fonam.
Mūzikā bija tik daudz sirsnības un siltuma, ka tā uz brīdi it kā ļāva aizmirst visu pārējo. Un, iespējams, tieši tā cilvēkiem šodien īpaši pietrūka.
Paši mākslinieki atzina, ka Krāslavā ieradušies pirmo reizi, un labi saprata, cik sarežģīts šis brīdis ir novadam. Tomēr viņi nemaz nenožēloja savu ierašanos. Gluži pretēji – viņi teica, ka esot priecīgi atbalstīt krāslaviešus, dāvāt kaut nedaudz gaismas, emociju un cilvēciska siltuma.
Un tas bija jūtams.
Šajā vakarā cilvēki it kā īpaši novērtēja iespēju vienkārši būt kopā. Ne bezgalīgi apspriest satraucošās ziņas,ne prātā pārcilāt biedējošus scenārijus, bet vismaz uz neilgu brīdi pārslēgties – uz mūziku, sarunām, mākslu, zāļu tējas smaržu un seniem muzeja stāstiem.
Starp citu, arī par tēju un cienastiem organizatori bija parūpējušies ar lielu sirds siltumu. Andrupenes lauku sētas saimnieces Skaidrīte un Lilita sagaidīja viesus ar karstu, sātīgu putru, aromātisku zāļu tēju, mājās ceptu maizi un kraukšķīgiem gurķīšiem. Pie cienastiem pastāvīgi pulcējās cilvēki – kāds sildījās ar krūzi rokās, kāds uzsāka nesteidzīgas sarunas, dalījās iespaidos vai vienkārši baudīja vakara mājīgo atmosfēru.
Programmu papildināja viktorīnas, interaktīvas aktivitātes un neparasts “priekšmeta monologs” muzeja izstāžu zālē. Organizatori piedāvāja dalībniekiem izmantot viedtālruņus, pateicoties kam ierastā muzeja apmeklēšana ieguva modernu un interaktīvu formātu. Paši aktīvākie un veiksmīgākie viktorīnas dalībnieki saņēma balvas.
Tāpat arī šajā vakarā varēja apmeklēt Krāslavas Amatu centra darbnīcas un tūrisma informācijas centru. Īpašu interesi apmeklētāju vidū izraisīja Olgas Gribules porcelāna leļļu kolekcija, kas izvietota centra trešajā stāvā. Daudzi ilgi aplūkoja elegantās figūras, fotografēja tērpu detaļas un dalījās iespaidos.
Muzeja vadītājas pienākumu izpildītāja Alla Lomanovska atzina, ka pēc rīta notikumiem neviens nevarēja droši pateikt, kā izvērtīsies diena un vai pasākumu nenāksies atcelt. Taču galu galā Muzeju nakts notika – un, iespējams, tieši tādēļ tā ieguva vēl dziļāku nozīmi.
Jo šādos brīžos īpaši skaidri saproti: kultūra nav tikai koncerti, izstādes vai skaisti pasākumi. Tas ir arī veids, kā sabiedrībai saglabāt iekšējo noturību. Iespēja sanākt kopā, sajust atbalstu un atgādināt sev, ka dzīve turpinās.
Tomēr satraukums pierobežā saglabājas. Tūrisma nozares pārstāvji arvien biežāk runā par to, ka šādu incidentu sekas ir jūtamas gandrīz uzreiz. Tiek atceltas rezervācijas, mainīti ceļojumu plāni, daži tūristi izvēlas atteikties no novada apmeklēšanas. Uzņēmējiem, viesu namu īpašniekiem, pasākumu organizatoriem un atpūtas nozares pārstāvjiem tas nozīmē reālus finansiālus zaudējumus.
Tieši tāpēc ir īpaši svarīgi tas, ka Krāslavā tomēr neatteicās no Muzeju nakts rīkošanas.
Cilvēki nāca ģimenēm. Nāca ar bērniem. Nāca klausīties mūziku, dzert tēju, apskatīt izstādes un vienkārši būt blakus cits citam.
Un, iespējams, tieši tas kļuva par galveno vakara simbolu – par spīti sarežģītajai situācijai novada iedzīvotāji nenolaiž rokas un turpina dzīvot, atbalstīt cits citu un saglabāt to īpašo cilvēcisko siltumu, ar kuru Krāslava vienmēr ir izcēlusies.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Roberta Kleščinska foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026
Par projekta “Pierobežas aktualitātes” rakstu saturu atbild to autors.
0 komentāru