Divas dienas Priedainē norisinājās meklēšanas darbi, kuru mērķis bija noteikt iespējamo Armijas Krajovas (Armia Krajowa) komandiera Vorslava un viņa vietnieka apbedījuma vietu. Taču ekspedīcija tās dalībniekiem sagādāja negaidītu atklājumu – paredzētās poļu pagrīdes cīnītāju apbedījuma vietā tika atrastas deviņu Otrā pasaules kara laika Vācijas armijas karavīru mirstīgās atliekas.
Darbus veica meklēšanas grupa “Leģenda” Tāļa Ešmita vadībā, kas šajā vietā meklējumus veica jau ceturto reizi. Taču šoreiz meklējumi atklāja pavisam citu kara vēstures lappusi.
“Šobrīd ir ekshumētas deviņu vācu armijas karavīru mirstīgās atliekas. Vorslavs un viņa vietnieks pagaidām nav atrasti. Tagad esam paņēmuši nelielu pauzi, lai precizētu mūsu rīcībā esošo informāciju un tad turpinātu meklējumus, ņemot vērā jaunos datus,” stāsta ekspedīcijas vadītājs Tālis Ešmits.
Pēc viņa teiktā, atrastais apbedījums līdz šim nebija reģistrēts nevienā no pieejamajiem arhīviem vai militāro apbedījumu reģistriem. Bojāgājušo identitāti plānots noteikt pēc identifikācijas žetoniem. Tas ļaus noskaidrot, kas bijuši šie karavīri, kurā vienībā viņi dienēja un kādos apstākļos 1944. gada vasarā nonāca Krāslavas apkaimē.
Tālis Ešmits atzīmē, ka meklējumus būtiski apgrūtina tas, ka kara laika dokumentos ne vienmēr tika izmantoti ierastie vietvārdi – par orientieriem bieži kalpoja nosacīti militāri apzīmējumi tiltiem, ceļiem vai krustojumiem, kas bija saprotami vien konkrēto kauju dalībniekiem. Tādēļ pat arhīvu materiālu esamība ne vienmēr ļauj precīzi noteikt vēsturisko notikumu vietu.
Tomēr ekspedīcijas vadītāju visvairāk pārsteidza kas cits.
Daudzu darba gadu laikā viņam ne vienreiz vien nācies uzklausīt vietējo iedzīvotāju stāstus par kara laika notikumiem. Daudzas vietas joprojām apvij leģendas un ģimeņu atmiņas. Tieši šādas liecības nereti palīdz meklētājiem atrast līdz šim nezināmas apbedījumu vietas.
Taču gadījumā ar vācu karavīriem ir izrādījies citādi.
“Par to, ka šeit varētu būt apbedīti vācu armijas karavīri, neviens nekad nav stāstījis. Nebija pilnīgi nekādas mutvārdu informācijas. Tas man bija lielākais pārsteigums,” atzīst Tālis Ešmits.
Pēc viņa domām, tam var būt vairāki iespējamie skaidrojumi. Apbedījums, iespējams, ticis veikts steigā tieši kauju laikā, neuzstādot krustus vai kādas citas atpazīšanas zīmes. Iespējams arī, ka vietējie iedzīvotāji nekļuva par šī notikuma lieciniekiem vai arī pēc kauju beigšanās apbedījuma vieta ar laiku tikusi aizmirsta.
Ekspedīcijā piedalījās astoņi meklētāji no Latvijas un Lietuvas. Lai gan darbu pirmais posms ir noslēdzies, meklējumi vēl nav pabeigti.
Pēc Tāļa Ešmita teiktā, pastāv iespēja, ka šajā apvidū var atrasties arī citi kara laika apbedījumi. Pēc arhīvu materiālu papildu izpētes un identifikācijas rezultātu saņemšanas ekspedīcija plāno atgriezties Priedainē, lai turpinātu iesākto darbu.
Katrs šāds atradums ir ne tikai nozīmīgs vēsturisks fakts, bet arī iespēja atgriezt vārdu cilvēkam, kurš vairāk nekā astoņdesmit gadus skaitījies bezvēsts pazudušais vai nezināms bojāgājušais. Meklētāji uzsver, ka viņu darba galvenais mērķis ir vēsturiskās atmiņas saglabāšana un atjaunošana neatkarīgi no tā, kuras armijas karavīri atdusas zemē. Karš sen ir beidzies, taču tā bezvārda upuri joprojām gaida, kad tiks noskaidrots viņu liktenis.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026
Par projekta “Pierobežas aktualitātes” rakstu saturu atbild to autors.
0 комментариев