Itūreiz myusu ceļuojums turpynojās ar Kruoslovys apmekliejumu. Kruoslova ir piļsāta Latvejis dīnavydaustrumūs obejūs Daugovys krostūs. Leluokuo daļa piļsātys atsarūn Daugovys lobajā krostā i ītylpst Latgolys kulturviesturyskajā nūvodā, sovutīs Daugovys kreisajā krostā atsarūn Kruoslovys mikrorajons Prīdaine, kas pīdar Sielejis kulturviesturyskajam nūvodam.
Kruoslova ir nūvoda centrys, kas piec 2021. goda administrativi teritorialuos reformys apvīnoj bejušūs Kruoslovys i Dagdys nūvodus, kai ari treis bejušuo Aglyunys nūvoda pogostus: Gruoveru, Kastulinys i Škeļtovys. Kruoslovys piļsāta rītumūs rūbežojās ar Iudreišu pogostu, zīmeļūs i austrumūs ar Kruoslovys, bet dīnavydūs – ar Kaplavys pogostu.
Kruoslovys piļsātys plateiba ir 9,2 km2, dzeivuotuoju skaits 2026. goda suokumā, piec informacejis, kas ir daīmama oficialajā statistikys portalā – 6 678. Ir vairuokys versejis par piļsātys nūsaukuma izceļsmi. Bīži izskaņ variants, ka piļsātys nūsaukums saisteits ar vuordu “krāslys”, partū ka Daugovys lūki, kuru daļa atsarūn Kruoslovys nūvodā, veidoj krāsla formu. Tycama ir ari verseja par nūsaukuma ceļšonūs nu slāvu volūdys vuordu savīnuojuma “красная лава”. Vuords “красная” itymā gadīnī nūzeimoj “skaista”, a “лава” – “vīta voi krāslys”. Vēļ interesanta verseja ir par Kruoslovys nūsaukuma rasšonūs nu vuorda “krēsla” (sumerkys), kas saisteits ar senejim laikim, kod Kruoslovu apjēme tymsi meži i sumerkys.
Kruoslova ir vīna nu senejuokūs apdzeivuotūs vītu Latvejis teritorejā, kas izaveidojuse jau 9. godu symtā piļskolna pakuojē Daugovys-Dneprys iudiņa ceļa molā. Kruoslovys apleicīnē atkluoti 36 piļskolni i 64 senejī kopi, i latgalim rakstureigī arheologiskī atrodumi atsatīc iz 8. g. s.
14. godu symta vydā Kruoslova tyka par vuocu ordiņa lieņa muižu, i taišni 1558. godā tuos nūsaukums pyrmū reizi pīmynāts raksteitajūs olūtūs. 16. i 17. godu symtā, pūļu Inflantejis laikā, Kruoslovys eipašnīki bīži mainejuos, i leidz 18. godu symtam Kruoslova beja nalela apdzeivuota vīta Daugovys krostā. Puormainis suocēs 1729. godā, kod Kruoslovys muižu par 14 000 rubļu īsaguoduoja grafs Jans Ludvigs Plāters. Itymā godā ari Kruoslova dabuoja mīsta tīseibys. Plāteru saime piļsātu puorvaļdeja gondreiž divejus godu symtus i piļsātu veiduoja, dūmojūt par nuokūtni i īspieju atsateisteit. Plāteru darbeibys rezultatā Kruoslova palyka par vīnu nu vodūšūs sabīdryskuos dzeivis i kulturys centru Latgolā.
1737. godā Kruoslovu puormontuoja Jana Ludviga Plātera dāls Konstantins Ludvigs Plāters. Konstantins turpynuoja Kruoslovys atteisteibys plānu. Juo laikā, 1752. godā, tyka izcalts piļsātys rātsnoms, Svātuo Ludvika Romys katuoļu bazneica (1755. g.) – vāleimuo baroka arhitekturys pīmineklis, kas i myusu dīnuos ir vīns nu Latgolys sakraluos muokslys duorgumu, kurā atsarūn Svātuo Donata mūcekļa relikvejis. Bazneicys golvonū oltori rūtoj itaļu gleznuotuoja Filippo Kastaldi dorbs “Sv. Ludviks dūdās Krysta karā”, kas ir vīns nu īvārojamuokūs 18. g. s. sakraluos gleznīceibys pīmāru Latvejā. Zam bazneicys atsarūn Kruoslovys katuoļu dīvnoma dybynuotuoju Plāteru dzymtys kapenis. Bazneica ir vaļsts nūzeimis arhitekturys pīmineklis.
1759. godā Kruoslovā izcalta biblioteka, kurā atsaroda ap divdesmit tyukstūšom gruomotu i rūkrokstu. Tamā beja teologejis, filozofejis, viesturis, dobys zynuotņu i literaturys izdavumi vairuokuos volūduos, kuri leidz myusu dīnu gondreiž nav sasaglobuojuši.
Plāteri apsazynuoja, ka atteisteiba nav īspiejama bez izgleiteibys. Deļtuo 1757. godā Kruoslovā tyka nūdybynuots Goreigais seminars – pyrmais katuoļu goreidznīku sagataveišonys centrys Inflantejā. Ite nuokušī prīsteri studēja teologeju, filozofeju, volūdys i cytys zynuotnis, kab vāluok kolpuotu Latgolys draudzēs. Leidzuos seminaram dorbuojuos draudzis školys, kur izgleiteibu dabuoja vītejī bārni. Tys beja laiks, kod vuiceišonuos palyka par vierteibu. Leidz ar izgleiteibu iz Kruoslovu atguoja ari gruomatnīceiba. Plāteru laikā piļsātā dorbuojuos tipografeja, kas drukuoja puorsvorā religiska satura izdavumus latiņu i pūļu volūdā. Tipografeja palyka par vīnu nu kulturys dzeivis bolstim, partū ka gruomotys paleidzēja izplateit zynuošonys, kurom tymā laikā beja eipaša vierteiba.
Lela viereiba tyka veļteita ari ryupem par cylvāku veseleibu. 1789. godā, pasasokūt grafīnis Augustis Oginskys-Plāteris atbolstam, Kruoslovā atkluota pyrmuo slimneica Latgolā. Tamā kolpuoja Žālsirdeigūs muosu kongregacejis muosys, bet sliminīkus uorstēja sova laika izgleituotuokī uorsti, par pīmāru, medicinys doktors Esajs Jākobs Franks, kai ari Ernsts Heinrihs Eihlers. Slimneicā veseleibu atgiva ari cylvāki nu tuoļuoku nūvodu. Sūpluok slimneicai dorbuojuos apteka, kur farmaceiti gataveja zuolis piec individualu recepšu. 19. godu symtā populars palyka Kruoslovys mineralais olūts, kura tyvumā tyka izveiduota dzīdnīcyskūs vannu īstuode (ap 1870. godu). Ite uorstēja vuojumu i mozasineibu, i sliminīki īsaroda ari nu Pīterpiļs.
18. godu symta ūtrajā pusē Kruoslova beja pazeistama ar kvalitativim vītejim ražuojumim – samta, zalta i sudobra izstruoduojumim, pakluojim i cytom lītom, kas tyka eksportātys iz Krīveju, Leitovu i Pūleju. Kruoslovā tyka reikuoti leli godatiergi, kas ļuove tai atsateisteit ari kai tierdznīceibys centram. Lela nūzeime beja posta maršrutam Reiga – Vitebska – Smolenska – Moskova.
1772. godā Kruoslova tyka pīvīnuota Krīvejai. Pamozam Kruoslovā paneika tierdznīceiba i amatnīceiba. Vystik leidz 1781. godam turpynuojuos Plāteru piļs ceļtnīceibys dorbi, kas beja suokti 1765. godā. Piļs ceļtnīceiba pabeigta Augusta Hiacinta Plātera laikā. Suokumā piļs beja calta baroka stylā, bet vāluok (18. godu symta beiguos i 19. godu symta suokumā) tū puorbyuvēja, izmontojūt klasicisma elementus, i Kruoslovys piļs ir vīneiguo Latgolā ar dažaidu arhitekturys stylu sajaukumu. Sūpluok pilei tyka izcaltys vairuokys saimisteibys ākys, kuruos dzeivuoja i struoduoja grafu kolpi, izcalti zyrgu stali, oranžerejis, sataiseits ainovu parks 22 ha plateibā ar ratu sugu kūkim, pastaigu alejom i skotu vītom iz Daugovys senleju.
Jamūt vārā bīžūs guņsgrākus piļsātā, 1882. godā Plāteri paleidzēja izveiduot Krruoslovys breivpruoteigūs guņsdziesieju apvīneibu. Tai kai mīsta dzeivuotuojus apdraudēja ari plyudi, Plāteri pi Juoņupeitis izcēle Lejis aba Leluos i Mozuos iudiņa patmalis.
Piec Pyrmuo pasauļa kara, kod suocēs muižu atjimšonys periods, Plāteru eipašumā palyka tikai daļa piļs i 52 hektari zemis. Eipašums tyka puordūts, i saime emigrēja iz Spāneju. 1923. godā, kod Kruoslovai oficiali tyka pīškiertys piļsātys tīseibys, pilī īreikuoja gimnazeju. Piec Ūtruo pasauļa kara pilī dorbuojuos pamatškola, vāluok – vydsškola. 1972. godā Kruoslovā školys vajadzeibom izcēle jaunu āku, i piļs palyka tukša.
Īmūt seņču pādūs Kruoslovā, nūteikti juopīmiņ Karnicka kolns, ar kuru saistuos legenda par skaistu mīlesteibu storp pūļu viersinīku Josifu Karnicki i grafa Plātera meitu Emiliju. Jūs mīlesteibys stuostam ir skumeigs i tragiskys nūslāgums. Legenda viestej, ka jaunīši, saprozdami, ka jim nav lamta kūpeiga nuokūtne, izavielēja īt nuovē – Josifs nūsaunūt sevi, bet Emilija – izlācūt pa piļs lūgu. Josifs nūsasuove, bet Emiliju izgluobe juos kolpyune. Tys nūtyka 1838. godā. Josifa Karnicka nuovis vītā tyka pastateits pīmineklis ar uzrokstu “Natīsojit un jius natiksit tīsuoti!”. Da šudiņdīnys vītejī kolnu sauc par Mīlesteibys kolnu, bet olūteņu juo pakuojē – par Mīlesteibys olūteņu. Kolna golā ir pastateits teleskops, kas ļaun izbaudeit ainovu, kura ruoduos nu Karnicka kolna.
Kruoslova jau nu sovu suokumu beja vīta, kur sasatyka vysaidu tauteibu cylvāki ar sovu volūdu, tradicejom i ticeibu. Daugova, kas tecēja cauri Kruoslovai, nabeja rūbežs – tei beja ceļš. Pa tū tyka puorvītuotys precis, ceļuoja cylvāki, izaplateja zynuošonys i jaunys idejis. Piļsātā sūpluok dzeivuoja latvīši, pūli, ebreji, krīvi, boltkrīvi i cytu tauteibu cylvāki, kotrys nasūt sovys prasmis, paražys i dzeivis uztveri. Itei daudzveideiba naradeja sasadaleišonu, bet palyka par Kruoslovys spāku.
Kruoslovys Sv. Ludvika Romys katuoļu bazneica, 20.g. s. 30.g.
Kruoslovys Vaļsts gimnazeja, 20.g. s. 30.g.
Kruoslovys luteraņu bazneica, īsvieteita 1938.g.
Kruoslovys Sv. Kņaza Aleksandra Nevska pareizticeigūs dīvnoms (katuoļu sīvīšu klūstera āka, kas 1864. g. atdūta dīvnoma īkuortuošonai)
Strūklaka 18. novembra laukumā, izveiduota 2010. g., atainoj gierbūnī radzamū simboliku – laivu ar pīcim airim
Kruoslovys vacticībneiku dīvnoms (calts 20.g. s. 30.godūs, bet 20. g. s. 90.godūs nūdedzs i atjaunuots)
Piļsātys sirds beja tierga laukums. Tiergu dīnuos tys beja pīpiļdeits ar bolsim, zyrgu pokovu klaudziešonu i tierguotuoju saucīnim. Te īsaroda zemnīki ar gryudim, lynu audaklim, svīstu i sīru, amatnīki pīduovuoja sovus izstruoduojumus, bet piļsātys veikalūs varēja nūpierkt precis, kas beja māruojušys ceļu nu Reigys, Varšavys i tuoļuoku Eiropys piļsātu. Ite cylvāki na tik pierka i puordeve – jī sasatyka i veiduoja pyrmuos kūpīnys.
Eipaša vīta Kruoslovys viesturē pīdar ebreju kūpīnai. Jau 18. godu symtā tei palyka par vīnu nu nūzeimeiguokūs Latgolā, bet 19. godu symta ūtrajā pusē ebreji veiduoja vaira nakai pusi nu piļsātys dzeivuotuoju. Jūs rūkuos beja lela daļa tierdznīceibys, amatnīceibys i uzjiemiejdarbeibys. Piļsātā dorbuojuos maizis captuvis, darbneicys, veikali, krūgi i nūlyktovys. Daudzu ebreju dzymtu uzvuordi godu desmitim beja cīši saisteiti ar Kruoslovys saimnīcyskū dzeivi.
Ebreju kūpīna ryupējuos ari par sovu goreigū i sabīdryskū dzeivi. Piļsātā dorbuojuos vairuokys sinagogys i lyugšonu nomi, školys i labdareibys bīdreibys. Ite bārni vuicejuos na viņ ticeibys vuiceibu, bet ari skaiteišonu, raksteitšonu i omotus. Tei beja dzeiva, izgleituota i uzjiemeiga kūpīna, kas byutiski veicynuoja piļsātys izaugsmi.
Dīvamžāļ Ūtruo pasauļa kara godi puortrauce itū godu symtim ilgū leidzpastuoviešonu. 1941. godā nacistu okupacejis laikā leluokuo daļa Kruoslovys ebreju tyka nūgalynuoti, daļa tyka nūvasti iz Daugovpiļs geto, kur ari tyka nūgalynuoti. Tuos ir vīnys nu gryutuokūs Kruoslovys viesturis lopu, i itūs nūtykumu pīmiņa vys vēļ rūsynoj nūviertēt mīru, īcīteibu i cylvāka dzeiveibys vierteibu.
Sātyslopā ebrejumuzejs.lv daīmama informaceja, ka vīns nu pyrmūs Kruoslovys meru bejs Moisejs Rabinovičs (1882–1941), kai ari jam pīdar ideja par piļsātys gierbūni, kurā attāluota laiva ar pīcim airim, kas simbolizej pīcys tauteibys, kas godu symtim ilgi kūpeigi veiduojušys piļsātu. Laiva gierbūnī nūruoda iz svareigū Daugovys iudiņa ceļu, kas savīnoj austrumus i rītumus, i ari simbolizej kusteibu iz prīšku, kas ir īspiejama tik tod, kod vysi airātuoji, pīcys piļsātā dzeivojūšuos tauteibys – latvīši, ebreji, krīvi, boltkrīvi i pūli, dorbojās kūpā. 1925. goda 31. oktobrī piec Latvejis prezidenta Juoņa Čakstis lāmuma tyka apstyprynuots Kruoslovys gierbūņs, kura zeimiejumu izstruoduoja Muokslys akademejis studenti profesora Riharda Zariņa i grafika Kārļa Krauzis vadeibā.
Izejūt caur piļsātu, vēļ var redzēt vysaidu laikmatu nūspīdumus – āku fasadēs, bruģakmiņu īluos, bazneicu tūrņūs i Daugovys ainovā. Kotrys godu symts ite ir pamets koč kū sovu, i taišni tys pīškir piļsātai eipašu atmosferu, kuru navar radeit muoksleigi. Var saceit, ka Kruoslova ir kai gruomota, kurā kotra paaudze ir sarakstejuse vīnu nūdaļu, kūpā veidojūt stuostu par piļsātu, kas sovu identitati radejuse na steigā, bet godu symtu gaitā.
Myusu dīnu Kruoslova ir piļsāta, kas ar cīnu verās iz sovu paguotni. Par tū līcynoj atjaunuotais grafu Plāteru piļs komplekss i parks, Kruoslovys nūvoda muzeja dorbs, viesturyskūs āku saglobuošona i cylvāki, kuri vēļ pietej i kūp piļsātys viesturi. Kotra atjaunuotuo ceļtne, kotrys atrostais dokuments i kotrys pīraksteitais atmiņu stuosts paleidz saglobuot daļu nu paguotnis montuojuma. Reigys īlā vēļ sasaglobuojs 18. godu symta beigu i 19. godu symta suokuma sātu kvartals, kurom tagad ir daškierts arhitekturys pīminekļa statuss. Nūteikti juopīmiņ ari Kruoslovys Amatnīceibys centrys, kas atsarūn vīnā nu grafu Plāteru 18. g. s. caltuos piļs kompleksa āku. Sovu darbeibu tys suoce 2021. godā, palīkūt par vītu, kas sagloboj senejūs omotu (kūkapstruode, pūdnīceiba, ausšona i c.) tradicejis i pīduovoj tuos vuiceitīs kotram grybātuojam.
Vēļ drupeit par tradicejom i montuojumu, kas nūteikti byutu juoatjaunoj. Ka grafi Plāteri puorveiduoja Kruoslovu par kulturys i izgleiteibys centru, tod tuos dzeivuotuoji vāluok poši izveiduoja vēļ vīnu piļsātys atpazeistameibys simbolu, padorūt piļsātu pazeistamu kai ”agurku golvyspiļsātu”. Tys ari ir montuojums – prasmis, kurys paaudzis ir nūdavušys vīna ūtrai. Saulainajuos i augleigajuos Daugovys krosta terasēs agurkus audzēja jau 19. godu symta beiguos, i tyka radeita pat eipaša Kruoslovys agurku škirne – “Kruoslovas ražeigais”, kas bejuse cīši populara ari aiz Latvejis rūbežu, bet 2017. godā piļsātys svātku laikā tyka reikuots pyrmais storptautyskais kulinaruo montuojuma festivals ”Gurķu svētki”.
Kruoslovys viesture, prūtams, nav īdūmojama bez personeibu, kuru dorbs i talants kai senejūs laikūs, tai na tik tuolā paguotnē ir veicynuojs piļsātys atteisteibu i atpazeistameibu Latvejā i pasaulī. Par pīmāru, grafu Plāteru dzymta, piļsātys mers Moisejs Rabinovičs, juo dāls, matematiks i zynuotnis popularizātuojs Īzaks Rabinovičs, pūdnīks Naums Āronsons, gleznuotuojs Abels Pans, filozofs Nikolajs Loskis, dzejnīki Valdis Krāslavietis i Cecīlija Dinere, gleznuotuojs Valentins Zlidnis i vēļ daudzi citi.
Piļsātys eistū vierteibu navar izmiereit kulturys pīminekļu voi saglobuotūs viesturis dokumentu skaitā. Kruoslovys leluokais montuojums ir juos gors – spieja byut par sātu vysaidu izceļšmu, kulturu, volūdu i ticeibu cylvākim godu symtim ilgi. Itei daudzveideiba nav najauša viesturyska sakriteiba – tei ir Kruoslovys identitatis pamatā.
Laikā, kod Kruoslova turpynoj sovu atteisteibys ceļu – Daugova vys vēļ plyust tikpat mīreigi, kai pyrma symta i divi symti godu, vārojūt i naaizmierstūt. Kruoslova palīk atmiņā ar sajiutu, ka ite viesture dzeivoj sūpluok cylvākim kotru dīnu, deļtuo ka Kruoslovys boguoteiba – kotrys paaudzis spieja, saglobojūt seņču pamastuos viesturyskuos līceibys i vierteibys, radeit koč kū sovu – montuojumu, kū jimt leidza paaudzem iz prīšku.
Izmontuoti materiali nu Kruoslovys nūvoda muzeja, bibliotekys arhiva i Nacionaluos enciklopedejis.
Ilze VOVKA
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026
Par projekta “Pa seņču pādim: montuojums i tradicejis Kruoslovys nūvodā” rakstu saturu atbild to autors.
0 комментариев