Pēdējās novembra brīvdienās Andzeļos norisinājās “Slāvu kultūras diena” – spilgts notikums, kas vienoja Krāslavas novada kolektīvus un viesus no citām valstīm. Pusotru stundu ilgā programma dāvāja skatītājiem tikšanos ar tradicionālo vokālu, dejām un dažādu tautu muzikālo mantojumu. Par to, kā izdevās sagatavot šo svētku pasākumu, stāsta Andzeļu Tautas nama kultūras pasākumu organizatore Karīna Beikule.
– Kā radās ideja organizēt Slāvu kultūras dienu? Vai tā notiek pirmo reizi vai arī jau ir kļuvusi par tradīciju?
– Varu teikt, ka tā jau ir tradīcija. Sākšu ar to, ka 2011. gadā, kad Dagdā tika izveidota baltkrievu biedrība, radās ideja par tradicionālajām baltkrievu rudens vakarēšanām. Tādas notika no 2011. līdz 2013. gadam ar nelielu uzaicināto viesu skaitu, tā teikt, šaurā lokā. Savukārt no 2014. gada sākām rīkot baltkrievu kultūras dienu ar lielu koncertu, un tā kļuva par ikgadēju notikumu. Izlaidām laikam tikai vienu gadu. 2023. gadā baltkrievu kultūras diena tika pārdēvēta par slāvu kultūras dienu. Un šogad notika jau 10. jubilejas koncerts.
– Kādi kolektīvi piedalījās programmā?
– Šogad Krāslavas novadu pārstāvēja Dagdas baltkrievu dziesmu vokālais ansamblis “Akolicа”, Dagdas senioru biedrības ansambļi – baltkrievu dziesmu ansamblis “Vjarba” un krievu dziesmu ansamblis “Ivuški”. Piedalījās arī “Tautību studija” no Ezerniekiem. Uzstājās harmoniku spēlētājs Pēteris Pleiko-Ižiks no Robežniekiem. Ļoti patīkami, ka pirmo reizi pie mums ieradās Krāslavas poļu biedrības deju kolektīvs “Strumeņ”.
Īpašie koncerta viesi – Sergejs Šabodalovs no Lietuvas, kolektīvs “Narevczanki” no Narevkas (Polija). Tāpat uz skatuves uzstājās Lidija Znotiņa un Jevgēnijs Paškevičs no Līvāniem.
– Kādas bija skatītāju un dalībnieku atsauksmes?
– Pilna zāle – tas jau ir rādītājs. Saņēmām tikai pozitīvas atsauksmes – gan no dalībniekiem, gan no skatītājiem. Un tas, protams, ļoti priecē.
– Cik ilgu laiku prasīja pasākuma sagatavošana, un ar kādiem izaicinājumiem jums nācās saskarties?
– Sagatavošanās daudz laika neprasīja: viss noritēja ātri un saskaņoti. Galvenais izaicinājums bija tas, ka mūsu pastāvīgajā pasākuma norises vietā – Dagdas Kultūras centrā – bija sākušies remontdarbi. Tāpēc es ierosināju svētkus rīkot Andzeļos. No Dagdas nav tālu, un ceļš mums tagad ir asfaltēts. Laikapstākļi gan mazliet pievīla.
Kopumā sagatavošanās noritēja bez liekiem sarežģījumiem. Bet pats galvenais – tas ir saskaņots darbs.
– Vai šogad centāties uzsvērt kādas noteiktas slāvu tradīcijas?
– Mēs šos svētkus konkrētām tradīcijām īpaši nepiesaistām. Parasti tiek izvēlēta pasākuma tēma – un viss. Šī gada tēma bija “večorkas”. Kas ir “večorkas”? Tas ir sens ieradums pulcēties rudens un ziemas vakaros. Šādās vakarēšanās vērpa, izšuva, stāstīja interesantus stāstus, dalījās nostāstos un, protams, dziedāja dziesmas.
– Kā jūs domājat, vai šādi pasākumi palīdz stiprināt kultūras saiknes starp dažādām kopienām?
– Neapšaubāmi palīdz. Šogad uz skatuves skanēja poļu, ukraiņu, baltkrievu un krievu dziesmas, kā arī bija skatāmas šo tautu dejas. Pēc koncerta visi kolektīvi apmainījās kontaktiem, lai turpinātu saziņu. Esmu pārliecināta, ka sadarbība noteikti turpināsies. Tas ir lieliski.
– Vai šiem svētkiem ir arī izglītojoša funkcija – iepazīstināt iedzīvotājus ar slāvu tautu vēsturi un kultūru?
– Var teikt, ka daļēji. Piemēram, šogad īpaši akcentējām slāvu kultūru kulināro mantojumu un tautasdziesmas.
Pirms koncerta viesus sveica divi harmoniku spēlētāji. Tā bija absolūta improvizācija: viens harmonikas spēlētājs – no Latvijas, bet otrs – no Polijas. Pie tautas melodijām visiem tika piedāvāts nogaršot kartupeļu un griķu pankūkas.
– Vai arī nākotnē tiek plānots turpināt slāvu kultūras dienas rīkošanu?
– Bez šaubām, mēs plānosim un rīkosim to arī turpmāk.
– Kādas idejas vai uzlabojumus jūs vēlētos īstenot nākotnē?
– Ideju un sapņu ir ļoti daudz. Dalīties gan negribu – citādi nepiepildīsies. Bet, protams, gribētos piesaistīt vēl vairāk dalībnieku, lai koncertprogrammas būtu vēl daudzveidīgākas.
“Slāvu kultūras diena” kļuva par atgādinājumu tam, ka kultūra vieno arī tad, kad cilvēki runā dažādās valodās. Mūzika, dejas, stāsti un vienkārša cilvēciska saskarsme radīja telpu, kurā bija vieta gan tradīcijām, gan jauniem kontaktiem un saskarsmēm. Un, spriežot pēc atsauksmēm un dalībnieku entuziasma, šiem svētkiem priekšā vēl daudzi iedvesmojoši gadi.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Sanitas KARPOVIČAS foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025
Par projekta “Pierobežas aktualitātes” rakstu saturu atbild to autors.
0 komentāru