Rietumu kultūrā, kas dominē Eiropā, kristietība ir zaudējusi to vietu un lomu, kāda tai bija iepriekšējos gadsimtos. Lai arvien dziļāk apzinātos vajadzību pēc atjaunotnes, pāvests Benedikts XVI šā gada oktobrī ir sasaucis speciālu sinodi, kas veltīta reeveņģeizācijai. Tas bija Jānis Pāvils II, kurš pirmais sāka lietot terminu “jaunā evaņģelizācija”, apzinoties, ka kristīgā ticība šodien ir zaudējusi savu ietekmi uz lielu kristiešu daļu, kuru ticība ir attālinājusies no ikdienas dzīves, un saskatīja nepieciešamību atjaunot kristīgo dzīvi un no jauna sludināt kristīgo vēsti.
Pāvests Benedikts XVI vēlas turpināt sava priekšteča iesākto. Viņš pirmajā vietā Baznīcas darāmo darbu sarakstā liek jautājumu par jauno evaņģelizāciju. Sinodes laikā, 11. oktobrī, Svētais tēvs kopā ar visas katoliskās pasaules bīskapiem Svētā Pētera laukumā svinēs Svēto Misi un ievadīs Ticības gadu. Atgādināšu, ka Ticības gads ir izsludināts, atzīmējot Vatikāna Otrā koncila atklāšanas 50. gadadienu, kā arī jaunā Katoļu Baznīcas katehisma (KBK) 20. gadadienu. Tas noslēgsies 2013. gada 24. novembrī — Kristus Karaļa svētkos.
KBK ir Baznīcas ticības un katoliskās mācības kopsavilkums. Kaut gan 2000. gadā Rīgas Metropolijas kūrija ir laidusi klajā KBK tulkojumu arī latviešu valodā 956 lappušu kopapjomā, diemžēl vairākums ticīgo to nav pat redzējuši, nemaz nerunājot par iepazīšanos ar tā saturu. Ņemot to vērā, Ticības gada laikā lappusē “Ticības lietas” iespēju robežās centīsimies publicēt būtiskāko no ticības pamatpatiesībām, kā to skaidro katoļu Baznīcas katehisms.
No katoļu Baznīcas katehisma:
* “Savas ticības apliecinājumu mēs iesākam ar vārdiem “Es ticu” vai arī “Mēs ticam.”
Ko tad nozīmē “ticēt”? Ticība ir cilvēka atbilde Dievam, kas viņam sevi atklāj un dāvā, vienlaikus sniedzot cilvēkam pārbagātu gaismu viņa dzīves dziļākās jēgas meklējumos.” (KBK, 27) Šie cilvēku meklējumi tiek apskatīti KBK pirmajā nodaļā, dievišķā Atklāsme, caur kuru Dievs iet pretim cilvēkam, — otrajā nodaļā, ticības atbilde — trešajā nodaļā.
* “Ticības svētais mantojums (depositum fidei), ko satur svētā tradīcija un Svētie Raksti, caur apustuļiem tika uzticēta visai Baznīcai. ”Tam sekodama, visa svētā tauta, vienota ar saviem ganītājiem, pastāvīgi paliek uzticīga apustuļu mācībā un brāļu kopībā, maizes laušanā un lūgšanā, tā kā mantojumā saņemtās ticības saglabāšanā, īstenošanā un apliecināšanā izpaužas neparasti spēcīga garīga vienotība starp ganītājiem un ticīgajiem” (Vatikāna II koncils) (KBK, 84).
* “Pateicoties ticības pārdabiskajai apziņai, visa Dieva tauta nepārtrautkti pieņem dievišķās Atklāsmes dāvanu, arvien dziļāk to izzina un pilnīgāk izdzīvo” (KBK, 99).
0 komentāru