28. jūnijā sākas sv. Pāvila gads

Jūnija beigās katoļi un 12. jūlijā pareizticīgie svin divu ievērojamu kristietības vīru — svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētkus.

Tie ir divi dažāda tipa, spēju un rakstura cilvēki, kuri kļuva par nesatricināmiem Baznīcas pīlāriem. Apustulis Pēteris ir paša Kristus izraudzītais Viņa vietnieks zemes virsū, klints, uz kuras Kristus uzcēla savu Baznīcu. Apustulis Pāvils, Jēzus spēkā nomests ceļa putekļos un uz laiku zaudējis acu gaismu, no kristiešu nīdēja un vajātāja uz visu mūžu kļuva par dedzīgu Kristus mācības sludinātāju un tās būtības skaidrotāju, misionāru, kurš apceļoja daudzas pasaules vietas.

Apustuli Pēteri parasti attēlo ar atslēgu rokās, kas simbolizē uzticēto dārgumu sargāšanu, apustuli Pāvilu — ar zobenu, kas nozīmē apņēmīgu cīņu, lai Kristum iegūtu jaunas tautas.

Vēstules romiešiem sākumā Pāvils par sevi saka: “Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts apustulis, izredzēts Dieva evaņģēlijam” (Rom 1,1). Nosaucot sevi par Kristus kalpu, viņš izsaka savu nedalāmo pie-derību un paļāvību Jēzum Kristum, par kalpu, kuram jāveic noteikts pienākums — “sludināt labo Evaņģēlija vēsti pagāniem.”

Abi apustuļi dedzīgi sludināja Kristus prieka vēsti un nomira par savu ticību mocekļa nāvē. Pēteri piesita krustā ar galvu uz leju, jo viņš pats uzskatīja sevi par necienīgu mirt tāpat kā Jēzus. Bet Pāvilam kā romiešu tautas pilsonim likums neļāva mirt pie krusta, tāpēc viņam nocirta galvu. Viņa relikviju šķirsts atrodas zem Romas “Svētā Pāvila ārpus mūriem” bazilikas galvenā altāra.

Pāvests Benedikts XVI 28. jūnijā sv. Pāvila bazilikā vesperu liturģijas laikā svinīgi atklās sv. Pāvila dzimšanas atceres gadu (no 2008. gada 28. jūnija līdz 2009. gada 29. jūnijam), ko Svētais tēvs izsludināja jau pērn. Vēsturnieki uzskata, ka apustulis Pāvils dzimis starp 7. un 10. gadu pēc Kristus.

Pāvests Benedikts XVI cer, ka 2008./ 2009. gads kļūs par tautu apustuļa jubilejas gadu diecēzēs, draudzēs, ekumeniskās sanāksmēs, kultūras pasākumos un virzīs uz tā mērķi — Baznīcas vienotību un mūsdienu pasaules evaņģelizāciju. Savā uzrunā, izsludinot sv. Pāvila gadu, pāvests uzsvēra: “Kā Romuls un Rems nodibināja laicīgo Romas pilsētu, tā svētie Pēteris un Pāvils ir nodibinājuši garīgo Romas pilsētu.” Viņš izsaka cerību, ka apustuļa Pāvila gads palīdzēs Kristus sekotājiem izvērtēt viņu pašu dzīves piemēru, evaņģelizācijas metodes, kā arī tuvoties mērķim, kuram esam aicināti.

Sakarā ar 2000 gadu jubileju kopš apustuļa Pāvila dzimšanas, Baznīca ir nolēmusi piešķirt speciālas atlaidas. Atlaidas varēs saņemt ticīgie, kas apmeklēs ar svētā Pavila piemiņu saistītās svētvietas, ja viņi būs Dieva žēlastības stāvoklī, piedalīsies sv. Misē un lūgsies pāvesta nodomā. Latvijā šādas svētvietas ir svēto apustuļu Pētera un Pāvila godam veltītās baznīcas: Rēzeknes-Aglonas diecēzē — Jezupovas (Daugavpils rajons), Ozolmuižas (Rēzeknes rajons), Pildas (Ludzas rajons) un Riebiņu (Preiļu rajons), Rīgas arhidiecēzē — Lēdmanes (Ogres rajons); Jelgavas diecēzē — Rubeņu baznīca (Jēkabpils rajons).

Svētais Pāvils ir paraugs, kā mīlēt Dievu no visas sirds, dvēseles un spēka. Arī šodien Kristum ir vajadzīgi dedzīgi apustuļi un bezbailīgi Dieva mīlestības liecinieki.

Genovefa KALVIŠA