Ar Adventu sākas jauns liturģiskais gads, kurā Baznīca vada kristiešus caur šādiem “Kristus mistērijas” etapiem, “sākot no Iemiesošanās un Kristus Dzimšanas, līdz Debeskāpšanas un Svētā Gara nosūtīšanas svētkiem, kā arī gaida svētīgo cerību un Kunga atnākšanu” (Sacrosanctum Concilium, 102). Tas ir laiks, kurā ticīgie tiek sagatavoti Kristus Dzimšanas svētku svinībām.
Mans Advents
Manas dzīves Advents. Tas ir laiks, kurā gaidu tikšanos ar Jēzu Kristu. Mans gaidīšanas laiks. “Esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks” (Mt 24,42). “Jo, kā zibens nozibsnī austrumos un atplaiksnī līdz pat rietumiem, tāda būs arī Cilvēka Dēla atnākšana” (Mt 24,27).
Lai šis gaidīšanas laiks būtu īsts, atbilstoši Jēzus vārdiem, mums katram ir jābūt līdzīgiem kalpiem, kas gaida savu Kungu atgriežamies no kāzām, mums jābūt līdzīgiem kalponēm, kuras savās rokās tur aizdegtas lampas (Mt 25, 1-30).
Mans Advents ir dzīve žēlastībā, bez grēka, tā ir dzīve lūgšanā, bieži piedaloties Sv. Misē savā draudzes baznīcā, ar mīlestību kalpojot citiem un daloties ar tiem ticības dāvanā.
Svētais apustulis Pāvils aicina mūs: “Brāļi, jūs esat apjautuši šo brīdi, ka ir pienācis laiks mosties no miega, jo pestīšana mums tagad ir tuvāk nekā toreiz, kad sākām ticēt. Nakts iet uz beigām, jau tuvojas diena, tāpēc noliksim tumsības darbus un apjozīsim gaismas ieročus. Dzīvosim tā, kā tai dienā piederas” (Rom 13, 11-13).
Metanoia — aicinājums atgriezties
Adventa laikā vēl jo spēcīgāk skan kādreiz Jāņa Kristītāja teiktie vārdi: “Dodiet patiesus atgriešanās augļus… Cirvis jau pielikts pie koka saknēm. Katrs koks, kurš nenes labus augļus, tiks nocirsts un iemests ugunī ” (Lk 3, 8a-9). Tātad jāsecina, ka nav iespējams labi garīgi izdzīvot Adventa laiku bez atgriešanās. Šādā veidā mūsu personīgā atgriešanās vislabāk var notikt, pateicoties draudzes rekolekcijām, sakopotības dienai, labai sakramentālai grēksūdzei, kā arī lūgšanai, gavēnim un žēlsirdības darbiem.
Klusums
Pasaule steidzas. Un cilvēks tai līdzi. Jau novembrī sāk skanēt ne tikai Adventa, bet arī Ziemassvētku dziesmas, veikalos — lielā izpārdošana, dažādu veikalu un iestāžu skatlogi noformēti Kristus Dzimšanas svētkiem… Tikai aizmirstam pašu svarīgāko — Kristus Bērniņš vēl taču nav dzimis. Vēl priekšā tik ilgs laiks. Tieši tāpēc nebaidīšos teikt, ka klusums mūsdienu pasaulei vajadzīgs vairāk kā jebkad. Ja nevaram no trokšņa pasargāt pilsētu un darba vietu (par to vēl varētu diskutēt), tad noteikti tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kā izskatīsies mūsu ģimene un māja Adventa laikā. Cilvēka klusēšana Dieva priekšā parāda viņa vēlmi uzmanīgi klausīties Debesu Tēva teiktajos vārdos, kurus var saklausīt tikai un vienīgi klusumā. Aicinu katru no jums izbaudīt šo svētsvinīgo klusumu un saklausīt Dievu, ja ne biežāk, tad vismaz Adventa laikā.
Tēvs Benedikts MIC (no tēvu Mariāņu klostera Viļānos izdotās grāmatiņas “Advents. Gaidām Tavu atnākšanu”
Ziemassvētku gavēnis pareizticīgajiem
Tas sākās 28. novembrī un turpināsies 40 dienas — līdz gaišajiem Kristus Dzimšanas svētkiem (7. janvārim). Ziemassvētku gavēni dēvē vēl par Filipa gavēni, jo tas sākas pēc Svētā apustuļa Filipa piemiņas dienas.
Ziemassvētku gavēnis, tāpat kā Pētera gavēnis, nav stingrs. Parasti tā laikā sestdienās, svētdienās un svētku dienās atļauts ēst zivis. Pēdējās piecas dienas pirms Ziemassvētkiem ir stingras, kad nav atļauts lietot uzturā zivis. Pirmdienās, trešdienās un piektdienās saskaņā ar reglamentu nav atļauts lietot uzturā augu eļļu, taču tās lietošana netiek uzskatīta par gavēņa rupju pārkāpumu.
Kā teicis Fesalonikijas Sīmanis, Ziemassvētku četrdesmit dienu gavēnis atgādina Moiseja gavēni. Moisejs, kurš gavēja četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, uz akmens plāksnēm dabūja Dieva vārdu attēlu. Bet mēs, gavējot četrdesmit dienas, vērojam un pieņemam Jaunavas Marijas Dzīvo vārdu, kas nav attēlots uz akmeņiem, bet iemiesojies un dzimis. Mēs pievienojamies Viņa Dievišķai gribai. Ziemassvētku gavēnis noteikts tāpēc, lai ticīgie līdz Kristus Dzimšanas dienai šķīstītos ar grēku nožēlošanu, lūgšanām un gavēni un lai ar tīru sirdi, dvēseli un miesu godbijīgi varētu sagaidīt Dieva Dēla dzimšanu un lai bez parastām dāvanām un ziedojumiem, varētu dāvāt Viņam tīru sirdi un vēlēšanos sekot viņa mācībai.
(No Pareizticīgo Baznīcas kalendāra)
0 komentāru