Kopš pirmajiem cilvēces pastāvēšanas gadsimtiem ģimene tiek uzskatīta par ticības garantu. Laba laulība ir drošs pamats labai bērnu audzināšanai. Vecāki abi kopā un katrs atsevišķi ir atbildīgi par savas ģimenes veidošanu. Un pirmais atbildīgais lēmums — būt vai nebūt bērniem. Mihails un Alīna Tumaševiči, kuri savu kopdzīvi uzsāka ar laulībām Krāslavas sv. Ludvika Romas katoļu baznīcā, vienlaikus uzņēmās arī kristieša grūto pienākumu — pieņemt un mīlestībā audzināt katru bērnu, ko Dievs viņiem dāvās. Un nu viņi jau ir gādīgi vecāki saviem astoņiem bērniem — sešām meitām un diviem dēliem. Tas prasa piepūli, uzupurēšanos katru dienu, jo nodrošināt astoņu bērnu mierīgu eksistenci, iztiku un izglītību nemaz nav tik viegli. Taču, kā atzīst Mihails un Alīna, ar Dievu šis ceļš ir vieglāk ejams.
Svētdienās un svētku dienās kuplā ģimene neiztrūkstoši piedalās Sv. Misē. Abi vecāki un lielākie bērni katrreiz pieņems svēto komūniju. Vecākais dēls Mihails kā ministrants piekalpo pie altāra bieži vien arī darbdienu dievkalpojumos. Šīs ģimenes bērni mācās, kā mīlēt Dievu, vērtējot savu vecāku dzīvi. “Visi Tumaševiču bērni ir spējīgi, talantīgi, labi audzināti”, saka Krāslavas grāfu Plāteru v.n. Poļu pamatskolas direktore Česlava Kozlovska. Pašlaik šajā skolā mācās četri šīs ģimenes bērni: Anastasija, Mihails, Rasma un Jevģēnijs. Vecākās meitas Viktorija un Zarina 2012. gada 1. septembrī kļuva par Varšavas sv. Pāvila no Tarsas katoļu ģimnāzijas – liceja audzēknēm. Ziemassvētku brīvdienās, kad meitenes atbrauca mājās, mēs tikāmies un aprunājāmies par gandrīz četros mēnešos piedzīvoto Polijā.
Varšavas katoļu ģimnāzija – licejs ir starptautiska privātskola ar angļu valodas novirzienu. Pērnā gada maijā uz Krāslavas poļu pamatskolu atbrauca pārstāvji no Varšavas, lai prezentētu privātskolu un interesentus uzaicinātu tajā mācīties. Atsaucās pieci krāslavieši, tiesa, tagad tur mācās četri — Viktorija un Zarina Tumaševičas, Olga Muļukova un Mareks Žolnerovičs. Skola nav liela, apmēram 70 audzēkņu no Polijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Lat- vijas. Piemēram, Zarinas 3. ģimnāzijas klasē, kas atbilst vispārizglītojošās skolas 9. klasei, mācās tikai 7 skolēni, Viktorijas 2. liceja jeb 11. klasē — 14 skolēni. Mācības notiek poļu valodā. No svešvalodām audzēkņi apgūst angļu un latīņu valodu, vecākajās klasēs (pēc izvēles) vēl arī vācu, spāņu vai krievu valodu. Tie, kam labi padodas angļu valoda un ir vēlme, var pāriet uz speciālo klasi, kur visi priekšmeti tiek mācīti un eksāmeni kārtoti angļu valodā. Absolventi saņem starptautisku sertifikātu un var turpināt mācības kādā no augstskolām, ar kurām sadarbojas ģimnāzija – licejs.
Zarinai labi padodas angļu un citas valodas, un viņa domā, ka varētu pāriet uz šo specializēto klasi. Viktorijai labāk veicas matemātikā, fizikā, ķīmijā, bet ar valodu apgūšanu ir grūtības. Tieši tāpēc 1. semestrī viņai bijušas problēmas ar pāreju uz visu priekšmetu apgūšanu no latviešu uz poļu valodu.
Nedēļā ir divas kristīgās mācības jeb reliģijas stundas, ko pasniedz semināristi, nākamie priesteri. Tajās tiek apgūti ticības pamatjautājumi, Dieva baušļi, sakramenti, audzēkņi mācās lūgties, klausās Dieva Vārdu, skatās un apspriež garīga satura filmas. Reliģijas stundas sākas un noslēdzas ar lūgšanu, bet katru dienu pēc otrās stundas visi pulcējas bibliotēkā uz kopējo lūgšanu.
Internātā un skolā ir noteikta stingra kārtība, kas jāievēro: plkst. 6.30 — celšanās, 7.00 — brokastis, 7.54 — izbraukšana uz skolu ar sabiedrisko transportu, kas aizņem 20 minūtes. Stundas turpinās līdz plkst. 14.00 vai 15.00. Plkst. 16.00 jābūt internātā uz pusdienām (uz skolu tiek ņemtas sviestmaizes). No plkst. 17.00 līdz 19.00 visi pulcējas internāta zālē uz stundu gatavošanu. Pēc vakariņām plkst. 20.00 katru dienu notiek kopsapulce, kur tiek apspriesti audzēkņu dienas darbi un nedarbi, pārrunāti neskaidrie jautājumi, kas noslēdzas ar vakara lūgšanu. Mācības, uzvedība, kārtība, ikviens lielāks vai mazāks ikdienas veikums tiek novērtēts pēc punktu sistēmas. Galīgais vērtējums būs noteikts semestru beigās (I semestris noslēdzas janvāra beigās, II — jūnija beigās).
Mācības, ēdināšana, dzīvošana internātā ārzemniekiem ir bez maksas. Istabiņās dzīvo 3 – 4 audzēkņi. Noteiktas dežūras virtuvē, kārtības uzturēšanā. Sestdiena ir lielā uzkopšanas diena. Svētdienās, svētku dienās un pirmajā mēneša piektdienā visi kopā dodas uz Sv. Misi tuvējā baznīcā. Brīvdienās ar audzinātāju atļauju var apskatīt Varšavu, doties uz kino vai veikalu, taču jāatgriežas precīzi noteiktajā laikā. Bijušas arī kopējās ekskursijas uz ievērojamākajām Polijas galvaspilsētas vietām, pie- mēram, uz slaveno Varšavas kapsētu.
Kaut gan Viktorija un Zarina ilgojas pēc mājām, viņām mācīties Varšavā patīk, savu izvēli nenožēlo. Abas meitenes Krāslavā bija pazīstamas kā labas dziedātājas. Varšavā pagaidām ar šo hobiju nenodarbojas, kaut gan vēlme ir.
Līdz šim zināju, ka Tumaševiču daudzbērnu ģimenei jāpārvar daudz grūtību, kas saistītas ar bezdarbu, iztikas līdzekļu trūkumu, nabadzību. Tikšanās un saruna ar pieticīgajām un apdāvinātajām māsām Viktoriju un Zarinu, kas manī izraisīja patīkamas sajūtas, prieku un pat apbrīnu, pārliecināja: ja ģimenē galvenais spēks ir Dievs, ja katrs tās loceklis dzīvo ciešā sadraudzībā ar Kristu, Kungs izmanto visas grūtības, problemātiskos apstākļus, lai atklātu savu godību.
0 komentāru