Mūsu rajona katoļu draudzēs veidojas skaista tradīcija aizlūgt par saviem mirušajiem ne tikai Kapu svētkos vasarā, bet arī Svecīšu vakaros rudenī, kad pati daba nepārprotamā valodā sāk runāt par zemes dzīves iznīcību. Dagdā kopš Atmodas pirmsākumiem šo svētīgo pasākumu kopīgi organizē pašvaldība un draudze.
Arī šogad pirmajā oktobra sestdienā jaunajos Dagdas kapos mirušo atdusas vietās tika iedegtas svecītes un lūgta Dieva svētība un žēlastības mūžībā aizgājušajiem. Piemiņas svētbrīdis sākās ar smeldzīgām tautas dziesmām un pilsētas pensionāru biedrības vadītājas Leontīnes Raudives uzrunu. Pēc tam, kā te ierasts, tika nosaukti un ar klusuma brīdi pieminēti gada laikā kapsētā apbedītie.
Nemanot Svecīšu vakara vadību pārņēma draudzes dziedātāji. Pirms aizlūgumiem un Vesperēm jaunais vikārs Antons Prikulis pārliecinoši runāja par lielā noslēpuma valstību, liekot katram klātesošajam apzināties, ka mūsu tagadējā dzīve ir tikai īss ceļojums uz savām īstajām mājām mūžībā. Pārdomājot par nāves mistēriju, priesteris atgādināja, cik postošas ir grēku sekas un ka cilvēks pats ir atbildīgs par to, vai, ieejot pa lielajiem mūžības vārtiem, būs attaisnots vai pazudināts. Degošās svētītās svecītes, kam piemīt Dieva aizsardzība pret ļauno ienaidnieku, liek neaizmirst, ka visa cilvēka dzīve ir dramatiska cīņa starp gaismu un tumsu, ka patiesā Gaisma ir Kristus, “kas apgaismo ikvienu cilvēku” (Jņ. 1,9). Līdzīgi kā iedegta svece mūsu lūgšana iedarbina Dieva žēlsirdību pret mūžībā aizgājušajiem, palīdzot viņiem pēcnāves šķīstīšanā.
Genovefa KALVIŠA
0 komentāru