Saucēja balss tuksnesī: “Gatavojiet Kunga ceļu, dariet taisnas Viņa takas!” (Mk 1,3)
“Vienmēr priecājieties Kungā! Vēlreiz saku: priecājieties! Jo Kungs ir tuvu.” (Flp 4, 4.5)
“Es esmu Bezvainīgā Ieņemšana”. Tie ir Dievmātes vārdi, ko Viņa 1858. gada 25. martā sacīja Bernadetei Lurdā. Debesu Tēvs sagatavoja savam Dēlam brīnišķīgu mājokli — bez pirmdzimtā grēka ieņemto un no jebkura cita grēka pasargāto Mariju, Kristus un mūsu Māti.
Jaunavu Mariju mēs varam uzskatīt par Adventa aizbildni, jo šajā laikā Viņas gaisma pār mums ir spožāka par Betlēmes zvaigznes gaismu. Dievmāte nemitīgi rāda mums ceļu pie Dieva un ved mūs pie Jēzus. 8. decembrī Katoļu Baznīca svin svētkus, kuros pārdomājam ticības patiesību par Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu un kas palīdz ar vēl lielāku paļāvību turpināt savu dzīves ceļu tuvāk pie Dieva. Šajā ceļā mums nav jābaidās no grūtībām un ciešanām. Marijas dzīves piemērs rāda, ka ciešanas ir liels noslēpums. Dievmāte bija brīva no pirmdzimtā grēka vainas, tomēr viņai nācās piedzīvot daudz pārbaudījumu un ciešanu: laižot pasaulē Bērnu Betlēmes kūtī; bēgot no Hēroda uz Ēģipti; uztraucoties par pazudušo divpadsmit gadus veco Dēlu Jeruzalemē; esot kopā ar Jēzu krusta ceļā un Kalvārijā. Tātad ne grēcīga, ne nevainīga cilvēka ciešanas nav sods par grēkiem. Ciešanas Marijai bija Dieva mīlestības mērs. Arī mēs, tāpat kā Viņa, caur ciešanām varam apliecināt Dievam savu uzticēšanos un mīlestību.
Ja turēsimies pie Bezvainīgi Ieņemtās Jaunavas Marijas, tad kārdinājumam uz grēku nebūs tik liela pievilkšanas spēka mūsos.
Genovefa KALVIŠA
0 komentāru