Krustaceļš

Kas tas ir?

Krustaceļš (Via Crucis) ir viens no svarīgākajiem un iemīļotākajiem tautas dievkalpojumiem Katoļu Baznīcā, kurā ticīgie godina Kristu Viņa sāpju ceļā uz Golgātu. Mūsdienās tas gūst ievērību arī citās konfesijās.

Parasti baznīcās vai arī brīvā dabā (Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, pie Dievmātes svētnīcām Jasnogurā, Lihenē (Polijā), Krusta kalnā Medžugorjē u.c.) izvietoti 14 staciju jeb apstāšanos attēli, bareljefi vai skulptūras. Oficiāli nav apstiprināta vienota Krustaceļa dievkalpojuma kārtība. Publiski vai individuāli apstaigājot Kunga ciešanu ceļu, var izmantot lūgšanu grāmatās ievietoto meditāciju variantus, kā arī lūgties saviem vārdiem, saturu smeļoties Svētajos Rakstos un tradīciju avotos.

Nedaudz no vēstures

Pēc Jēzus uzkāpšanas debesīs Jaunava Marija apstaigāja sava dēla ciešanu vietas, pārdomājot un pārdzīvojot Viņa vissāpīgākos šīszemes brīžus. Vēlāk vīzijā sv. Brigitai Viņa izskaidroja Krustaceļa norisi.

Jau bizantiešu laikos svētceļniekiem Jeruzalemē uz Kristus ciešanu vietām rīkoja procesijas, tur notika speciāli dievkalpojumi. Pirmajos gadsimtos īpaši godināja Kristus notiesāšanas vietu (tagad Antonija cietoksni) un nāves vietu (Golgātu). Vēlākos laikos Svētās zemes sargi franciskāņi rādīja svētceļiniekiem Kristus Krustaceļa trasi, kas tagad kļuvusi par Via Dolorosa — Sāpju ceļu, kura pēdējā — XIV stacija atrodas pašā Svētajā kapā.

Eiropas baznīcās un klosteros par Krustaceļu sāka runāt XV gs., sākumā Spānijā, Itālijā un Vācijā, XVII gs. to iepazina arī Latvijā un Lietuvā. Staciju skaits svārstījās no dažām līdz pat 43 — atkarībā no kristiešu dievbijības. XVIII gs. franciskāņi noteica 14 Krustaceļu stacijas, kuras pastāv līdz mūsu dienām. Pašlaik ir tendence ieviest 15. staciju — Kristus Augšāmcelšanās piemiņai.

Gavēņa svarīgākais dievkalpojums

Kristus sāpju ceļš nekad nav aizmirsts, tomēr īpaši iecienīts tas ir Lielā Gavēņa laikā. Galvenokārt trešdienās, piektdienās un svētdienās ticīgie mūsu draudzēs ar dziesmām, meditācijām un lūgšanām vislielākā gara sakoptībā godina savu Pestītāju, pārdomājot Viņa ciešanas no netaisnīgās apsūdzēšanas tiesā līdz krusta nāvei.

Krāslavā jau kļuvis par tradīciju Lielajā Piektdienā rīkot ekumenisko Krustaceļa procesiju ar 14 apstāšanās vietām pilsētas ielās, uzsākot to pie tautas nama un noslēdzot kapličas priekšā centrālajos kapos. Starp apstāšanās vietām Ciešanu laika dziedājumus dzied baznīcas jauniešu koris un ticīgā tauta. Plānots, ka arī šogad 6. aprīlī Krustaceļa staciju apceres vadīs Krāslavas un Priedaines draudžu katoļu priesteri E. Voroņeckis un J. Bulašs, pareizticīgo tēvs Aleksandrs (Dvorņikovs) un luterāņu mācītājs A. Gusevs. Sākums plkst. 20.00

Godinot Jēzus krustu un ciešanas, ticīgie smeļas spēku, lai pieceltos, kad esam pakrituši, kad nevaram pastāvēt ticībā, kad esam zaudējuši cerību, kad esam apmaldījušies, kad esam apspiesti un izsmelti. Krustaceļa lūgšanas dod drosmi uzsākt jaunu, Dieva žēlastības apgarotu dzīvi.

Sagatavoja Genovefa KALVIŠA