sacījis Dieva kalps pāvests Jānis Pāvils II.
Šie pāvesta vārdi izsaka dziļu domu par krustu un arī mūs Gavēņa laikā aicina pārdomāt par šo soda rīku. Mūsu ticība ir pavisam īsi savilkta kopā svētajā Krusta zīmē. Izdarot Krusta zīmi, mēs apliecinām savu ticību uz Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu un uz to, ka arī savu nāvi pie krusta Jēzus ir mūs atpestījis.
Krusts ir kristīgās reliģijas simbols. Ar krustu mūsu Pestītājs atpestīja pasauli un parādīja Dieva mīlestību cilvēkiem. Nav lielākas mīlestības par to, kas vienota ar krusta upuri. Jēzus atdeva savu dzīvību aiz mīlestības uz mums, grēcīgiem cilvēkiem.
Esam katoliska sabiedrība, kur mūsu kultūras pamats ir krusts. Varam sacīt, ka mūsu kultūra ir mūsu patriotisms, kas balstās uz Kungu Jēzu Kristu.
Eiropas cilvēktiesību tiesa 2009. gadā pieņēma lēmumus, lai skolās, birojos un citās publiskās vietās nebūtu krucifiksu. (Piezīme: nesen šis lēmums atcelts un pieņemts spriedums par labu krucifiksam).
Katrs izbrukums krustam ir svētzādzība, ko kristieši ļoti pārdzīvo. Kristus māceklim ir ne tikai jāsaglabā ticība un no tās jādzīvo, bet tā arī jāsludina, ar pārliecību jāliecina par to un tā jāizplata. “Visiem ir jābūt gataviem apliecināt Kristu cilvēku priekšā un sekot Viņam krusta ceļā, pakļauties vajāšanām, kuru Baznīcai nekad nav trūcis (Vat. II konc. Lumen gentium).
“Katru, kas mani atzīs cilvēku priek-šā, es atzīšu Sava Tēva priekšā, kas ir debesīs, Bet kas mani noliegs cilvēku priekšā, to arī es noliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs” (Mt. 10, 32-33).
Gavēņa laikā savas pārdomas veltīsim Pestītāja krustam. Krustā sistais Kungs Jēzus Kristu, apžēlojies par mums!
Apkopoja pr. A. BUDŽE
0 komentāru