Ziemassvētki
Kad dzimis Kristus?
Īstā Kristus dzimšanas diena mums nav zināma, jo Evaņģēliji par to klusē. Tie stāsta mums tikai par Jēzus piedzimšanas faktu. Ēģiptē 3.gs, kā liecina Baznīcas tēvs Aleksandrijas Klementijs, Jēzus Kristus dzimšanas dienu svinējuši 25. martā. Arī citās austrumu zemēs šo dienu saistījuši ar pavasara saulgriežiem. Romā 25. decembri kā Kristus dzimšanas dienu sākuši svinēt ap 336. gadu. Ķeizars Marks Aurēlijs 274. gadā par godu “neuzvaramās saules dieva” dzimšanai 25. decembri izsludināja par valsts svētkiem, lai stiprinātu pagānu valsti. Lai mazinātu šo pagānisko svētku iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25. decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, kas ir “pasaules Gaisma” (Jņ 8,12) un “Taisnības saule” (Mt 3,20). No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā. Austrumos 6. janvāris (Epiphania — Kristus atklāšanās) sākumā bija veltīts Kristus dzimšanas piemiņai, bet 5.gs. šo dienu sāka svētīt par piemiņu trim Austrumu gudrajiem (Zvaigznes diena). Tagad Rietumu rita kristieši Jēzus dzimšanas dienu svin 25. decembrī, izņemot armēņus, kas vēl arvien šo notikumu saista ar 6. janvāri. Bet Austrumu rita Baznīca Ziemassvētkus vēl arvien svin pēc vecā stila.
“Betlēmes”
Ziemassvētku laikā baznīcās pie sānu altāra vai kaut kur citur uzstāda Kristus dzimšanas plastisku attēlojumu, ko sauc pat “betlēmēm” vai “stallīti”. Centrālā vietā tur redzama silīte ar Jēzus Bērnu, blakus Marija un Jāzeps, vērsis un ēzelis, dažu reizi arī aitiņas, gani, kas atnākuši pielūgt Bērnu Jēzu, Austrumu gudrie ar savām dāvanām, virs stallīša zvaigzne un eņģeļi. Šādu “stallīšu” ierīkošanas sākums meklējams Romā, kur Marijas Madžori baznīcā jau no senseniem laikiem kā relikviju godina koka silīti, kas it kā nākusi no Betlēmes. Sekojot šādam piemēram, arī citās baznīcās blakus altārim Ziemassvētku laikā sāka uzstādīt tādas “silītes”. Ap 16.gs. tajās sāka likt arī Bērna Jēzus attēlu. Kā ierosinājums visa Betlēmes notikuma plastiskai attēlošanai laikam būs bijušas spēles vai izrādes ar reliģisku saturu, kādas viduslaikos rīkoja pie katedrālēm vai lielākām baznīcām. Viduslaikos tādi uzvedumi notikuši arī Rīgā pie Māras baznīcas. Ziemassvētku laikā šo uzvedumu saturs, protams, bija Betlēmes notikums. Izskaidrojot Betlēmes stallīšu uzstādīšanas tradīciju, mēdz atsaukties arī uz svēto Francisku, kas 1222. gadā Grēsijā mežā izveidojis Jēzus dzimšanas skatu. Tagad katoļu baznīcās uzstādītās “betlēmītes” paliek no Ziemassvētkiem līdz Sveču dienai (2. februārim). No pagājušā gadsimta līdzīgas “betlēmes”, tikai mazākos apmēros, uzstāda arī mājās, sevišķi tajās, kur ir bērni.
(Pēc prof. H. Trūpa)
Ziemassvētku simboli un to nozīme
Eglīte
Simbolizē labā un ļaunā pazīšanas koku paradīzē, “dzīvības koku” — krustu, kas ir nesis vis-skaistāko augli — mūsu atpestīšanu, kas uzvar nāvi un atnes cerību, norāda uz mūsu nākamo pilnīgo atpestīšanu mūžīgajā dzīvē. Latgalē eglītes sāka uzstādīt baznīcās un arī mājās tikai pagājušā gadsimta trīsdemitajos gados.
Sveces
Kristus ir Pasaules Gaisma, kas apspīd mūsu dzīves tumsu.
Eņģeļi
Pasludina Dieva Dēla piedzimšanu.
Zvani
Iezvana mieru. Mūsu miers ir Jēzus.
Bumbas
Zemeslodes, arī paradīzes koka augļu simbols. Jēzus nāk kā visas pasaules Kungs un Glābējs.
Zvaigznes
Rāda ceļu naktī. Zvaigzne rādīja ceļu Gudrajiem, kad tie meklēja jaundzimušo jūdu Ķēniņu.
Dāvanas
Simbolizē Austrumu Gudro atnestās dāvanas mazajam Bērnam Jēzum, kā arī tās daudzās dāvanas, ko mums atnesis Jēzus, ienākdams pasaulē.
0 komentāru