Katoļi, pareizticīgie un vecticībnieki septembrī svin Vs. Jaunavas Marijas dzimšanas dienu un Kunga Krusta pagodināšanas (paaugstināšanas) svētkus. Austrumu Baznīcā tie no seniem laikiem ir ļoti lieli svētki.
Dievmātes dzimšanas atcere kā svētki tika atzīmēta jau IV gs. Senākie garīgie raksti gan Austrumos, gan Rietumos liecina par vienprātīgām Vs. Dievmātes dzimšanas svinībām 8. septembrī. Norādes par šiem svētkiem atrodamas sv. Jāņa Zeltamutes (407) darbos. Konstantinopoles patriarhs sv. Anatolijs (V gs.) ir uzrakstījis vairākus dziedājumus dievkalpojumiem, kuri pareizticīgo Baznīcā tiek izmantoti Dievmātes dzimšanas dienā arī tagad.
Saskaņā ar Baznīcas tradīciju IV gs. sākumā imperatora Konstantīna māte sv. Helēna atrada krustu, uz kura nomira Jēzus. 335. gada 14. septembrī, 30. gadadienā pēc Jēzus Krusta atrašanas, Jeruzalemes bīskaps pirmo reizi parādīja relikviju, lai klātesošie to varētu pagodināt. Baznīcas tēvi noteica 14. septembri par Svētā Krusta pagodināšanas (paaugstināšanas) dienu, kas ik gadus svinama Baznīcā.
Mūsdienās pareizticīgo dievnamos šo svētku priekšvakarā nakts dievkalpojumā notiek īpašs rits — Krusta paaugstināšana, kas ticīgajiem liek atcerēties Dieva Dēla ciešanas un nāvi uz krusta. Pareizticīgo Baznīcā šajos svētkos noteikts stingrais gavēnis.
Sagatavoja Genovefa KALVIŠA
0 komentāru