Arī šogad martā iekrīt lielākā daļa garīgi intensīvā Lielā gavēņa laika, kad gatavojamies Lieldienām.
Šajā mēnesī mēs svinēsim divus nozīmīgus svētkus – 20. martā (sakarā ar to, ka 19. marts ir svētdiena) mēs godināsim sv. Jāzepu, savukārt 25. marts ir Kunga Pasludināšanas svētki.
Sv. Jāzeps, Vs. Jaunavas Marijas līgavainis un Jēzus audžutēvs, ir izcila personība Baznīcā. Viņa klusā, autentiskas vīrišķības pilnā gatavība pieņemt Dieva gribu ir labs piemērs, kam sekot, it sevišķi vīriešiem, kuri diemžēl mūsu draudzēs ir kūtrāki nekā sievietes.
Pāvests Francisks atgādina, ka sv. Jāzeps var būt par paraugu katram audzinātājam, it īpaši tēvam, kura pavadībā Jēzus auga gados, gudrībā un žēlsirdībā. Par sv. Jāzepu mēdz teikt, ka viņš ir klusējošais svētais: nav pierakstīts neviens viņa teiktais vārds. Tomēr nav svarīgi, vai viņš ir runājis, vai nav runājis. Svarīga ir viņa nostāja, vienkāršība un pazemība, kas atklājas Bībelē. Viss, kas ir zināms par sv. Jāzepu, Jaunavas Marijas dzīvesdraugu, ir ņemts no sv. Mateja un sv. Lūkasa evaņģēliju grāmatām. Neskatoties uz šo diezgan skopo informāciju, Jāzeps ir viens no populārākajiem svētajiem. To it sevišķi akcentēja pāvests Pijs IX, kad 1870. gadā pasludināja sv. Jāzepu par visas kristīgās Baznīcas aizbildni. 1621. gadā pāvests Gregors XV 19. martu, dienu, kad tika godināts sv. Jāzeps, paaugstināja par svētkiem, bet kopš 1714. gada saskaņā ar pāvesta Klementa XI pavēli šī diena ir obligāti svinamā kā lieli svētki visā katoliskajā Baznīcā.
Sv. Jāzeps ir ģimeņu, labas un svētas nāves aizbildnis, strādnieku, amatnieku, galdnieku un namdaru, mežstrādnieku un inženieru, audzinātāju un ceļotāju, bezpajumtnieku un trimdinieku aizbildnis.
Mūsdienās daudzi ticīgie sniedz liecības par Dieva žēlastībām, kuras saņēmuši caur sv. Jāzepa aizbildniecību. Visbiežāk šīs liecības saistās ar ģimenēm, ar ģimeņu problēmu atrisināšanu. Taču litānijā sv. Jāzepa godam daudzo titulu starpā ir nosaukti arī šādi – “Slimnieku cerība” un “ļauno garu bieds”.
Itāliešu eksorcists (ļauno garu izdzinējs), priesteris dons Paskvalino Fusko, pamatojoties uz savu eksorcista pieredzi, atmasko aptuveni 300 nešķīsto garu “specializāciju” fizisko slimību un psihisko traucējumu jomā. Viņš uzsver, ka viltīgā čūska cenšas izmantot savā labā ikvienu cilvēka vājo vietu, morālu vai fizisku. Slimības ne vienmēr izraisa dēmoni, taču viņi cenšas tās saasināt. Viņi barojas no sāpēm un ciešanām (kā mušas uz vaļējas brūces), lai tās pastiprinātu, liktu slimniekam grēkot vai sacelties, un tādējādi slimnieks zaudē nopelnus, ko būtu varējis gūt.
Lai mazinātu to ļauno garu nežēlību un varu, kuri saasina dažādas slimības, dons Fusko piedāvā ticīgajiem konkrētu lūgšanu un dievbijības formu apkopojumu grāmatā “Aizsardzībai pret ļauno.” Autors saka, ka ļaunie gari esot paši atzinuši, kādas lūgšanas un kādu svēto godināšanu viņi nevarot ciest. Pieredzējušais eksorcists uzsver, ka visspēcīgākie līdzekļi pret velna darbiem, secībā pēc to efektivitātes ir
1) bieža grēksūdze;
2) dzīvot žēlastības, nevis grēka stāvoklī;
3) sv. Mise un Komūnija katru dienu;
4) Euharistiskā adorācija;
5) lūgšanas (īpaši Rožukronis);
6) un kā pēdējie – eksorcismi.
Šajā publikācijā no dona Fusko grāmatas esmu izvēlējusies tikai tos dēmonus, kuri uzbrūk konkrētiem cilvēka ķermeņa orgāniem un tā daļām, kuri veicina psihiskus traucējumus, izmanto apzināta grēcīga stāvokļa plaisas un necieš sv. Jāzepa godināšanu un lūgšanas viņa godam.
Godināsim sv. Jāzepu un lūgsim viņa palīdzību, ja slimība lokalizējas rīklē, vairogdziedzerī, mugurkaulā, krusta muskuļos, dzemdē un vēderā, vēdera iekšējos orgānos, aknās, sānos, ārējos dzimumorgānos, ceļa kauliņā, pēdu nervos, papēdī, cīpslās, perifēriskajos nervos, ādā. Sv. Jāzepa godināšanu necieš dēmoni, kuri izraisa vai saasina slimības vispār, īpaši AIDS, fibromas, sifilisa, tuberkulozes gadījumos, kā arī baudkāres gadījumos, kad cilvēks tiek pamudināts uz netikumiem, uz jebkādu izvirtību, kad tiek izraisītas nesaskaņas starp laulātajiem, spēku izsīkuma un pārguruma gadījumos.
Dons Fusko iesaka, ka slimniekiem, lāstu un buršanu upuriem vērtīga palīdzība ir eksorcizēta (svētīta) ūdens, sāls un eļļas pielietošana, pilnībā paļaujoties uz Dieva žēlsirdību.
Krāslavas draudzē tradicionāli sv. Jāzepa svētku dienās notiek Lielā gavēņa rekolekcijas (garīgie vingrinājumi). Mēs esam aicināti šajos svētkos uzlūkot sv. Jāzepa tikumu paraugu un piesaukt viņa aizbildniecību. Lūgsim sv. Jāzepu, Baznīcas aizbildni, kura dzīve atspoguļo Ābrahama paklausību, Jēkaba pacietību, Jāzepa, Jēkaba dēla, šķīstību, Dāvida sirds dedzību un Salomona gudrību, lai viņš mums palīdz sagatavoties Kristus Augšāmcelšanās svētkiem.
Genovefa KALVIŠA
0 komentāru