Nakti no Lielās sestdienas uz svētdienu — Pashas nakti — kristieši no paša sākuma sauca par svinību svinībām, svētku svētkiem. Šī svētku nakts ir ļoti svarīga, tāpēc, ja tā tiktu izņemta no liturģiskā kalendāra, kristietība zaudētu savu sirdi, savu visdziļāko jēgu, pārstātu būt tā, kas tā ir. Pāreja no nāves uz dzīvību, no tumsas uz gaismu, no ļaunuma un grēka uz mīlestību ir visdziļākā Pashas — Lielās nakts — svētku būtība.
Katoļu Baznīcā Lieldienu vigilijas (lat. vigilia — nomods, nakts sardze) liturģija koncentrējas ap jauno dzīvi Kristū. Tāpēc arī to piepilda dzīvības simboli: gaismas, vārda, ūdens, mielasta zīmes.
Gaismas liturģija
Lieldienu vigilijas gaismas izslēgšanas un ieslēgšanas ceremonija mums atgādina Kristus nāves un augšāmcelšanās noslēpumu. Degošā uguns, kas sākumā tiek svinīgi svētīta, simbolizē Dieva gaismu, kuru Viņš mums dāvā caur Savu Dēlu Jēzu Kristu. Uguns pa-svētīšana ir apvienota ar Lieldienu sveces — paskāla — aizdegšanu. Šī svece simbolizē augšāmcēlušos Kristu, kurš ar savu žēlastības gaismu atbrīvojis mūs no grēka varas. Ticīgie no Lieldienu sveces aizdedzina savas mazās svecītes un savstarpēji dalās ar šo Kristus gaismu, kas nozīmē, ka arī ikdienā mums savstarpēji jādalās savā ticībā.
Dieva Vārda liturģija
Lieldienu vigilijai ir raksturīga bagātīga Svēto Rakstu lasījumu izvēle, kas sākas ar stāstu par radīšanu, pēc tam seko lasījums par izceļošanu utt. Kopumā tiek piedāvāti deviņi lasījumi — septiņi no Vecās Derības un divi no Jaunās. Starp tiem tiek dziedāti psalmi. Katrs lasījums tiek ievadīts ar īsu komentāru. Svēto Rakstu lasījumi apstiprina, ka Pashas noslēpumi atvēra jaunu laikmetu cilvēces vēsturē.
Svarīgi ir arī divi dziedājumi — “Gloria” un “Alleluja” — kā aicinājums slavēt Dievu.
Kristības liturģija
Pēc Dieva Vārda liturģijas svinīgā procesijā Lieldienu svece tiek aiznesta uz kristītavu (baptistēriju), kur notiek kristīšanas ūdens svētīšana. Tās laikā Baznīca svinīgi piemin lielos pestīšanas vēstures notikumus, kas jau iepriekš attēloja Kristības noslēpumu. Ūdens simbols ir Svētā Gara zīme, ar kuru mēs sastopamies vispirms Kristības sakramentā. Pēc tam priesteris ar šo svētīto ūdeni svētī tautu, lai tas visus sargātu no ļaunā gara.
Euharistiskā liturģija
Lieldienu vigilijas kulminācijas punkts ir Euharistiskais jeb Lieldienu prieka mielasts.
Jēzus ir teicis: “Kas bauda manu miesu un dzer manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to piecelšu pastarā dienā” (Jņ 6,54).
Kristus, kas klātesošs Euharistijā, dāvā ticīgiem šādas vērtības: garīgi atjauno, stiprina gribu un panīkušos spēkus, modina cerību, mierina un piepilda ar prieku.
Sagatavoja Genovefa KALVIŠA
0 komentāru