Vispārējais: Lai Baznīca ar savu apustulisko un misiju darbību drosmīgi iestātos par dzīvības kultūru pretstatā cietsirdības un nāves kultūrai, kas pasaulē aizvien vairāk izplatās.
Misiju: Lai kristieši, īpaši misiju zemēs, ar savu kalpojumu liecinātu par to, ka Betlēmes grotā dzimušais Bērns ir pasaules brīnišķā un vienīgā Cerība.
Decembris Baznīcā
Katoļu
30. novembris — 24. decembris — Adventa laiks.
8. decembrī — Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki (obligāti svinamie svētki).
25. decembrī — Ziemassvētki — Kristus piedzimšana (obligāti svinamie svētki).
26. decembrī — Sv. pirmmocekļa Stefana svētki.
27. decembrī — Sv. apustuļa un evaņģēlista Jāņa svētki.
28. decembrī — Svētās ģimenes svētki.
Pareizticīgo
28. novembris — 6. janvāris — Ziemassvētku gavēnis.
4. decembrī — Vissvētās Dieva Dzemdētājas ievadīšana templī (lieli svētki).
“Dievs, svētī Latviju!”
Grūti saskaitīt, cik reizes šī mūsu tautas lūgsna — Valsts himna — skanējusi Latvijas republikas proklamēšanas 90. gadadienai veltītajos pasākumos. To no visas sirds dziedāja arī ticīgie lielajos un mazajos dažādu konfesiju dievnamos.
Augšāmcelties Dieva spēkā!
Par to aizlūdza un to Latvijai vēlēja valsts prezidents V. Zatlers, Romas katoļu Baznīcas metropolīts kardināls J. Pujats, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps J. Vanags, Rīgas un visas Latvijas pareizticīgās Baznīcas metropolīts Aleksandrs, Baptistu draudžu savienības bīskaps P. Sproģis 18. novembra svētku dievkalpojumā Rīgas Domā. Kā vienmēr, saturīga un argumentēta bija V.E. J. Vanaga uzruna. Viņš uzsvēra, ka tas lielais daudzums negatīvā lādiņa, ko mēs sevī nesam, neļauj saskatīt gaišumu pat tur, kur tas ir. Mēs redzam tikai ārējos apstākļus, bet dziņa iegūt vairāk un ātrāk aizved strupceļā. Jēzus mums atgādina: “Kur ir tava manta, tur ir arī tava sirds” (Mt 6,21). Mums vairāk jātiecas pēc gara vērtībām. Pat krīzes un satricinājumi var nākt par labu, ja vadīsimies no Evaņģēlija mācības. Sauklis “Iededzies par Latviju!” nozīmē “Iemirdzies Kristus gaismā!”. Tāds ir pamudinājums mums visiem šajos valsts svētkos. Mēs katrs varam uzdāvināt Latvijai vienu cilvēku — labāku, godīgāku, pacietīgāku, mīlošāku, laimīgāku, smaidošāku, garīgi pilnīgāku, strādīgāku, — proti, sevi pašu, — teica arhibīskaps.
Ticība dara stiprus
Latgales novada dienā, 16. novembrī, Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē ekumeniskajā dievkalpojumā ticīgā tauta lūdzās kopā ar valsts prezidentu V. Zatleru, apustulisko nunciju Baltijas valstīs V.E. arhibīskapu P.S. Cubrigenu, vadošo konfesiju bīskapiem un garīdzniekiem. Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps J. Bulis runāja par mūsu tautas īpašo vēsturi, par lielajiem to cilvēku upuriem, kuru atbildībā dažādos laikos bija mūsu tautas liktenis. Viņš uzsvēra, ka nebrīves gados veidojās tautas gara spēks, ka tieši ticība darīja mūs stiprus. Latvija, kas vienmēr ir balstījusies uz kristīgajām vērtībām, arī turpmāk nevar cerēt uz izaugsmi bez Dieva svētības. Noslēdzot dievkalpojumu, Vatikāna sūtnis nodeva Svētā Tēva Benedikta XVI sveicienus un viskvēlākos vēlējumus sakarā ar Latvijas neatkarības proklamēšanas 90. gadadienu un deva savu apustulisko svētību.
Neatkarība ir Dieva dāvana
Šī bija galvenā doma ekumeniskajā dievkalpojumā, kas 18. novembrī notika Krāslavas Romas katoļu baznīcā. Katoļu priesteri A. Cimanovskis un J. Bulašs, luterāņu mācītājs A. Gusevs un pareizticīgo tēvs Aleksandrs savās uzrunās uzsvēra, ka galvenais mūsu mērķis ir Dievs. Arī šo zemi mums devis Dievs, un par to mums Viņam jāpateicas. Bez Dieva nepastāvēs valsts, nebūs brīvības, nekas nenotiks. Taču jāapzinās, ka valsts sākas nevis no robežas, bet no katra cilvēka. Dieva likumi jāievēro gan valstsvīriem, gan tautai kopumā, gan katram atsevišķam šeit dzīvojošajam.
Krāslavas draudzes prāvests E. Voroņeckis vadīja kopējos aizlūgumus par Latviju, tās tautu, valsts vadītājiem, mūsu zemes nākotni. Kopā ar ticīgajiem lūdzās Saeimas deputāts G. Upenieks, novada domes priekšsēdētājs M. Lukša un viņa vietnieks A. Jevtušoks.
Ar skanīgu dziedājumu svētku dievkalpojumu kuplināja I. Aprupes vadītais Krāslavas katoļu draudzes bērnu un jauniešu koris.
Genovefa KALVIŠA
0 komentāru