Grūtus ceļus izstaigājis, daudzus darbus padarījis, Piedrujas, Indricas un Balbinovas draudzes prāvests Marians Daļeckis 27. maijā pārkāpa sava mūža 70 gadu slieksni.
Šūpulis viņam kārts Kombuļu pagasta Dricānu sādžā strādīgā, ticīgā un bērniem bagātā ģimenē. Toreizējie kaimiņu bērni atceras, ka Marians jau bērnības spēlēs tēlojis priesteri, lūdzoties pie dabā pašu veidotā altāra. Bieži klusajās novakarēs tālu bija dzirdamas mazā ganiņa skanīgajā balsī dziedātās “Jaunōva svāta…” un Dievmātes litānija. Tomēr sekot vecākā brāļa Oļģerta pēdās lauku darbos rūdītais vīrs varēja atļauties tikai 34 gadu vecumā. Agri palicis bez mātes, Marians kopā ar māsu bija spiests saimniekot mājās, vienlaikus strādājot arī sovhozā.
Pēc piecu gadu mācībām Rīgas garīgajā seminārā 1976. gada 30. maijā bīskaps Julijans Vaivods iesvētīja M. Daļecki par priesteri. Primīcijas sv. Misi jauniesvētītais Dieva kalps noturēja dzimtās draudzes baznīcā Kombuļos.
Cik reizes priestera rokas kopš tās dienas ir cēlušās, lai svētītu, piedotu grēkus, stiprinātu ar debesu Maizi! Dzīvi zinošais un saprotošais, čaklais un lietišķais Dieva dārza strādnieks trīsdesmit vienu gadu ir mācījis, sludinājis Evaņģēliju, dziedinājis dvēseles, atgriezis cilvēkus uz ticības ceļa pie cerības pilnās paļāvības uz Dievu Kristus vārdā.
Izņemot pirmo priesterības gadu, viņa kalpojums ir saistīts ar Krāslavas rajona draudzēm galvenokārt Krāslavas dekanāta Austrumu pierobežā. Neskatoties uz prāvo gadu nastu un veselības problēmām, pr. Daļeckis aizvien pēc labākās sirdsapziņas ir kalpojis Dievam un cilvēkiem. Rūpēties par trim palielām draudzēm nemaz nav tik vienkārši: svētdienās — trīs sv. Mises, vasarās — kapu svētki 30 kapsētās, neskaitāmi slimnieku apmeklējumi, tikšanās ar bērniem un jauniešiem trīs skolās, ticīgo gatavošana sakramentu pieņemšanai un to dalīšana, citi pastorālie pienākumi. Un kur vēl saimnieciskās rūpes par dievnamu uzturēšanu kārtībā! Bet pats galvenais — regulāri upurētās sv. Mises. Indras ticīgie stāsta: pērn pēc operācijas prāvests bija spiests vadīt dievkalpojumu sēdus, tomēr neatļāvās to izlaist. Tāpēc viņi ir pateicīgi savam garīgajam vadītājam par visu, ko viņš darījis līdzcilvēku labā.
Ieliksim godājamo jubilāru Dieva rokās, lai viņš arī turpmāk varētu saukties par pierobežas apustuli. Lai žēlsirdīgais Debesu Tēvs stiprina Jūsu veselību un palīdz vēl daudzus gadus ar degsmi kalpot Kunga Vīna dārzā!
Genovefa KALVIŠA
0 komentāru