Pirmā svētā Komūnija tiek saukta par iniciācijas sakramentu jeb ievadīšanas sakramentu kristīgajā dzīvē, tātad tā ir pirmā reize, kad kristītais Euharistijas svinēšanas laikā pieņem priestera konsekrēto maizi un vīnu – Kristus Miesu un Asinis.

Euharistija būtībā ir upurdāvana Dievam, kas nav salīdzināma ne ar kādu dārgu dāvanu draugam vai ar kaut ko vēl vērtīgāku, kas pieder man pašam. Euharistija ir mūsu pašu upurdāvana Dievam:kas ļauj mums būt līdzdalīgiem Viņa mīlestībā.

 

… Meitenes baltās kleitās, zēni baltos kreklos, rokās degošās svecītes ar baltām lentītēm un miršu zariņiem. Laimīgi bērni, it kā eņģeļi, kuri nokāpuši no debesīm uz zemi.

Šī pasākuma liecinieki bija baznīcas ticīgie un bērnu radinieki. Vasaras dienā ar bērniem kopā bija skolotāji, kuri palīdzēja sagatavoties Pirmajai Svētajai komūnijai.

Pirmā Svētā komūnija ir durvis, kas atver cilvēkiem ceļu pie Dieva, tā ir sveces gaisma mūsu sirdīs, kas dod cilvēkiem dvēseles siltumu, mīlestību un līdzjūtību.

Bērnu vecāki pateicās gan prāvestam, gan skolotājiem un novēlēja, lai ticīgo skaits katru gadu palielinātos, jo cilvēka dzīve bez Dieva ir bezjēdzīga un tukša.

Gribas novēlēt visiem Pirmās Svētās Komūnijas bērniem, lai viņi neaizmirstu pildīt savu solījumu, kuru deva Jēzum, kad Viņu pirmo reizi pieņēma savā no grēkiem attīrītajā dvēseles mājoklī, ka viņi mīlēs Jēzu vienmēr un bieži nāks pie Viņa ciemos svētdienās un svētkos kā pie sava vislabākā drauga, kuram vienmēr var uzticēties un saņemt no viņa palīdzību grūtajos dzīves brīžos. Bet vecākiem gribu novēlēt neliegt bērniem bieži piedzīvot šo brīnumu.

Paldies Mūsu prāvestam E. Voroņeckim par to, ka palīdzēja mūsu bērniem atrast ceļu līdz Dievam Tu mūsu vidū tā kā enģel’s balts, Lai cilvēkbērni Gaismas ceļu ietu.

Solvita MEŽIŅA