14. oktobrī Indras katoļu dievnamā sapulcējās cilvēki, kuri gribēja pateikties Dievam par saņemtajām žēlastībām. Ticīgs cilvēks atšķiras no neticīga ar tādu īpašību, ka viņš prot pateikties Dievam par to, ko saņēma no Viņa. Daudzi uzskata – par ko man jāpateicas Dievam, ja es pats strādāju un tie ir manu roku darba augļi. Tādi cilvēki aizmirst, ka viss, kas viņiem dots, ir dots uz laiku. Piemēram, viņa paša dzīve, veselība, zeme un iespējas parādīt savus talantus.
Ražas svētki ir pateicības svētki, kurā baznīcas ļaudis pateicas Dievam par Viņa dāvāto svētību zemei un par tās nestajiem augļiem. Ražas svētkos draudzes locekļi nes uz dievnamu pašu sarūpētus augļus un dārzeņus vai maizes kukulīšus un citas dāvanas, kurus novieto uz dievnama altāra.
Ražas svētku dievkalpojumos sacītie sprediķi aicina pateikties par bagātīgo ražu, kā arī pārdomāt to, kāda ir bijusi sēkla, ko esam dēstījuši attiecībās ar Dievu un līdzcilvēkiem. Tā kā cilvēks bieži vien ir paradis sūroties un bēdāties, ražas svētki mudina neaizmirst pateikties Dievam par savu nodrošināto dzīvi, pajumti, iztiku u.tml. lietām.
Kāpēc mēs svinam ražas svētkus? Dievs jau Vecajā Derībā aicināja izredzēto tautu svinēt un pateikties par ražu, kas ievākta: „Un tev būs šajos svētkos līdz ar saviem dēliem, savām meitām, saviem kalpiem, savām kalponēm un levītiem, kā arī ar svešiniekiem, ar bāreņiem un atraitnēm, kas dzīvo tavos vārtos, priecāties, tev būs šos svētkus svinēt septiņas dienas Tam Kungam, savam Dievam, tanī vietā, ko Tas Kungs izraudzīs, jo Tas Kungs, tavs Dievs, tev svētīs gan visu tavu ražu, gan arī ikvienu tavu roku darbu; tāpēc tev būs no visas sirds priecāties.”
Dievs caur šiem svētkiem aicināja tautu ieraudzīt, ka zeme, kas nes ražu un augļus, ir Dieva dāvana. Ražu var ievākt tikai tad, ja tai ir bijuši labvēlīgi laikapstākļi. Piemēram, 107. Psalmā mēs redzam, ka Dievs ir dāvājis tautai glābšanu, bet tauta ir aizmirsusi Dievu. Dievs pieļauj grūtības un trūkumu, lai cilvēkiem atgādinātu: „Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” /Mat 4:4/. Ikdienas skrējienā cilvēks aizmirst, ka Dievs viņam ir devis laiku, dzīvību un zemi, kas nes augļus ar kādu mērķi. Dievs aizvien uztur šo pasauli, tā dāvājot žēlastības laiku, lai glābtu to, kas ir grēka varā.
Mozus grāmatā, 16. nodaļā, Dievs aicina pieminēt verdzības gadus un ieraudzīt, cik tā ir liela dāvana, būt brīvam. Dažkārt cilvēki dzīves nozīmīgās lietas novērtē tikai tad, kad tās ir paņemtas prom. Grūtības un pārbaudījumi atgādina, ka daudzas lietas mūsu dzīvē ir Dieva dāvanas. Arī mūsu tautā būtu jāskan pateicībai par brīvību un dāvāto zemi. Mēs kā kristieši varam apstāties un pārdomāt, cik neizmērojami liela ir pestīšanas dāvana.
Ražas svētki liek mums domāt arī par mūsu garīgo dzīvi un tās noslēgumu. Bībele runā par pļaujas laiku, kurā cilvēku dzīve reiz tiks izvērtēta līdzīgi, kā tiek izvērtēti kviešu kūlīši(Mat.13.nod.)
Kāds būs vērtējums par mani? Vai tikšu atzīts par cienīgu? Cilvēku attiecības ar Dievu ir atkarīgas no tā, kā Dieva vārds tiek saņemts. Dieva Vārds atklāj grēku, bet tas nes arī Evaņģēliju, vēsti par grēku piedošanu. Jēzus saka:“Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt pienākusi.” /Mat. 4:17/
Apustulis Pēteris raksta: „Tas Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet, ka visi nāktu pie atgriešanās. ” /2.Pēt.3:9/ Dievs aizvien mums dāvā žēlastības laiku un Viņa vārds aizvien skan, lai arī mūsu tautā visi nāktu pie ticības.
Pr.G.Alferovs.
0 komentāru