Pāvests Francisks šogad aprīlī pasludināja ārkārtējo Dieva Žēlsirdības Jubilejas gadu.
Bullā “Misericordia Vultus” (MV) (“Žēlsirdības Vaigs”) Svētais tēvs raksta, ka šis gads iesāksies 2015. gada 8. decembrī – Bezvainīgās ieņemšanas svētkos, ar svinīgu sv. Pētera bazilikas Svēto durvju atvēršanu, un noslēgsies 2016. gada 20. novembrī, mūsu Kunga Jēzus Kristus, Vispasaules Karaļa svētkos, liturģiskajās svinībās aizverot Svētās durvis. Svēto durvju atvēršana simbolizē pāreju pestīšanas virzienā un īpašas šim notikumam veltītas bullas pasludināšanu.
8. decembrī katoļticīgie svin Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētkus, kas cieši saistīti ar Lurdas notikumiem, kad 1858. gada 25. martā Marija vizionārei Bernadetei atklāja savu vārdu: “Es esmu Bezvainīgā Ieņemšana.”
Šogad šie svētki ir īpaši ar to, ka pāvests Francisks izvēlējās 8. decembri par Svētā gada, Dieva Žēlsirdības Jubilejas gada, sākumu. Svētais tēvs ir noteicis, ka šajā dienā, kad pirms 50 gadiem noslēdzās Vatikāna II koncils, “katrā vietējā Baznīcā, katedrālē, kas ir visu ticīgo Māte – Baznīca, vai līdzkatedrālē, vai kādā citā baznīcā ar īpašu nozīmi, tiktu atvērtas uz visu Svēto gadu līdzīgas Žēlsirdības Durvis”(MV3).
Dieva žēlsirdība ir vislielākā Viņa īpašība un nav tāda kā cilvēku žēlsirdība. Dieva žēlsirdība ir Radītāja, Atpestītāja un Iepriecinātāja bezgalīga, nemainīga un mūžīga īpašība, kas izpaužas Viņa attiecībās ar visām radītām būtnēm, sevišķi cilvēkiem.
Svētais gads ir sevišķas Dieva žēlsirdības gads, aicinājums piedot, pieņemt Dieva žēlsirdības dāvanas ar Labās Vēsts pasludināšanas un svēto sakramentu spēka starpniecību.
Dieva žēlsirdības sinonīms ir labvēlīga mīlestība, uzticība, taisnīgums, pacietība. Īpašā veidā Dieva žēlsirdība kļūst redzama Jēzū Kristū. Visa Jēzus Kristus dzīve uz zemes un darbība ir Dieva Tēva žēlsirdības auglis un pestīšanas plāna īstenošana. “Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas savā lielajā žēlsirdībā ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem mūs atdzemdinājis dzīvai cerībai,” sacīts Pētera pirmajā vēstulē (I Pēt 1.3). Visprecīzāko Dieva žēlsirdības aprakstu varam atrast evaņģēlista Lūkasa pierakstītajā līdzībā par pazudušo dēlu (LK 15,11 – 32).
Kristīgā izpratnē žēlsirdība nav tikai jūtas un pārdzīvojums, tā nenozīmē tikai līdzjūtību un palīdzības sniegšanu. Tā ir konkrēta garīgā pieredze, un pārmaiņām vispirms jānotiek cilvēku sirdīs. Iepriekšējā Jubilejas Svētajā, 2000. gadā, pāvests Jānis Pāvils II uzsvēra, ka Dievs ar māsas Faustinas harizmas starpniecību vēlējās uzticēt Dieva žēlsirdības gaismu pasaulei trešajā gadu tūkstotī.
Pāvesta Franciska bullā “Misericordia Vultus” (MV) uzsvērts: “Žēlsirdība Svētajos Rakstos ir atslēgas vārds, lai parādītu, kā Dievs darbojas attiecībā uz mums. Viņš neaprobežojas tikai pasludināt savu mīlestību, bet padara to redzamu un taustāmu. Mīlestība nevar būt tikai abstrakts vārds. Tā pēc savas dabas ir konkrēta dzīve: nodomi, attieksme, uzvedība, kas izpaužas ikdienas rīcībā. Dieva žēlsirdība ir Viņa atbildība par mums. Viņš jūtas atbildīgs, vēlas mūsu labumu un grib redzēt mūs laimīgus, prieka un miera piepildītus. Tajā pašā virzienā jābūt orientētai kristiešu žēlsirdīgajai mīlestībai. Kā mīl Tēvs, tā mīl bērni. Kā Viņš ir žēlsirdīgs, tā arī mēs esam aicināti būt žēlsirdīgi viens pret otru” (MV 9). Ar šiem vārdiem Svētais tēvs aicina tiekties ne tikai iemantot žēlsirdību, bet ar iemantoto dāvanu dalīties ar cilvēkiem, kuriem šī žēlsirdība vajadzīga, lai īpaši iedzīvinātu Kristus vārdus:
“Tā lai jūsu gaisma spīd cilvēkiem: lai viņi redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs” (Mt 5,16).
Arī mūsu diecēzē izsludinātas vairākas baznīcas, kuras apmeklējot un izpildot parastos atlaidu noteikumus, Jubilejas gadā varēs iemantot atlaidas.
Pāvests Francisks bullā uzsver: “Ļoti vēlos, lai nākamie gadi būtu žēlsirdības pārpilni, dodoties satikt ikvienu personu, nesot tai Dieva labestību un maigumu. Lai visus – ticīgos un tālos – var sasniegt žēlsirdības balzams kā Dieva valstības zīme, kas jau ir klātesoša mūsu vidū” (MV 5). Arī Kristus mūs uz to aicina, teikdams: “Esiet žēlsirdīgi, kā arī jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs!” (Lk 6,36).
Mūsdienās, kas tik ļoti trūkst tuvākmīlestības, iecietības, sapratnes, ir svarīgi katram uzdot sev jautājumu: ko varu darīt vārdos vai darbos, lai atklātu Dieva žēlsirdību?
Uzziņai:
Svētie gadi
Katoļu baznīca sāka sludināt Svēto gadu 1300. gadā. Tad notika grēku atlaišana, tika izsniegtas indulgences un atceltas epitēmijas. Vispirms bija nolemts Svēto gadu atzīmēt tikai katra gadsimta sākumā, tad ik pēc 50 gadiem, pēc tam – ik pēc 33 gadiem (Kristus dzīves gadi), līdz 1470. gadā nolemts, ka Svētais gads jāatzīmē katrai paaudzei, proti, katrus 25 gadus, turklāt Baznīcas galvai ir tiesības izsludināt Svēto gadu ārpus kārtas. Šā gada aprīlī pāvests Francisks paziņoja, ka nākamais ārpuskārtas Svētais gads tiks izsludināts no šā gada 8. decembra un būs veltīts dievišķajai žēlsirdībai. Iepriekšējais tika svinēts 2000. gadā.
Genovefa KALVIŠA
0 komentāru