Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Lielo ceturtdienu mēdz dēvēt par Zaļo ceturtdienu (šogad 20. martā). Kāpēc par zaļo?
Cik zināms, tam nav nedz teoloģiska, nedz liturģiska izskaidrojuma. Apzīmējums “Zaļā” ceturtdiena laikam atrodams tikai Vācijā kā atvasinājums no sena vārda, kura nozīme — “raudāt”. Šajā dienā no draudzes izslēgtajiem grēciniekiem bija atļauts atgriezties draudzē, tāpēc — asaras.
Šī diena dziļāk saistīta ar diviem notikumiem. Abi aprakstīti Jāņa evaņģēlijā: Jēzus mazgā mācekļiem kājas (Jņ 13, 1-15) un Svētā Vakarēdiena iestādīšana (Mk 14, 22-24). Piedalīšanās Svētā Vakarēdiena sakramentā zaļās ceturtdienas vakara dievkalpojumā ir Klusās nedēļas atzīmēšanas nozīmīga sastāvdaļa. Daudzās baznīcās dievkalpojumā rod vietu tradīcija, kura, šķiet, pirmo reizi ieviesta Spānijā 7. gs. — mācītājs dažiem draudzes locekļiem simboliski mazgā kājas mīlestībā. Šīs dienas noskaņojums vispār ir mīlestība, jaunais bauslis, ko Jēzus deva saviem mācekļiem: “Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu” (Jņ 13, 34).
(Pēc Baznīcas gadagrāmatas)
Svētītais ūdens — žēlastību avots
Lieldienu vigilijas dievkalpojumā katoļu baznīcās tiek svētīts ūdens. To svētī arī vairākos citos gadījumos.
Baznīca visos laikos ir aicinājusi savus bērnus lietot svētīto ūdeni, it sevišķi, ja draud kādas briesmas, piemēram, ugunsgrēks, viesuļvētra, slimība vai citas nelaimes. Katrā katoļu mājā būtu vienmēr jābūt svētītajam ūdenim.
Jāatceras, ka pat viens mazs svētītā ūdens pilieniņš koncentrē sevī neizsakāmu garīgu bagātību. Tikai mēs, diemžēl, reti par to iedomājamies.
Svētītā ūdens lielais spēks nāk no Baznīcas svētības un lūgšanām, kuras tās dievišķais Dibinātājs vienmēr ar patiku uzklausa. Šis lūgšanas fragments atklāj daļu no žēlastībām, kuras priesteris lūdz no Dieva, kad svētī ūdeni:
“Ak, Dievs, dari, lai šis tavs iestādījums (ūdens) tiktu apveltīts ar dievišķu spēku izdzīt ļaunus garus un slimības, lai tas, ko ticīgie savās mājās vai kur citur apslacīs ar šo ūdeni, tiktu atbrīvots no visa, kas ir netīrs un dvēselei postu nesošs. Liec, lai šie ūdens pilieni izdzēš visu, kas apdraud tā lietotāju drošību vai mieru, lai tie aizsargā no ļaunā uzbrukumiem viņu garīgo un fizisko veselību, kuru viņi lūdz, paļaujoties uz Tavu svēto vārdu.”
Šīs lūgšanas katru reizi no jauna paceļas uz debesīm, kad mēs paņemam svētīto ūdeni un upurējam kādu tā pilienu vai nu par sevi, vai arī par kādu citu cilvēku, neatkarīgi no tā, vai viņš ir klāt, vai arī atrodas tālu prom. Dieva svētība nāk kā par dvēseli, tā par miesu.
Sātans ienīst svētīto ūdeni, jo šim ūdenim ir vara pār viņu. Viņš nespēj ilgi uzturēties vietā, kas tiek apslacīta ar svētīto ūdeni, vai arī tādas personas tuvumā, kura bieži izmanto svētīto ūdeni.
Kad esat norūpējušies par jums mīļiem cilvēkiem, kuri dzīvo tālu no jums, tad atcerieties, ka svētītais ūdens, ja vien tā pilienus upurē ar ticību un pietāti, spēj aizkustināt Jēzus Visusvēto Sirdi, lai tā dotu savu svētību jūsu mīļajiem tuviniekiem un draugiem tālumā un aizsargātu viņus no jebkāda ļaunuma, kas varētu uzbrukt viņu dvēselei un miesai.
Vienīgi tās dvēseles, kas jau atrodas šķīstītavā, visā pilnībā saprot, cik ļoti dvēsele var slāpt pēc svētītā ūdens. Remdināsim šķīstītavas dvēselēm šīs slāpes. Dvēselēm, kuras jau pienākušas pavisam tuvu pie debesu sliekšņa, varbūt vajadzīgs tikai kāds piliens, lai tās tiktu atbrīvotas no gūsta.
Tā kā svētītais ūdens ir viena no Baznīcas sakramentālijām, tam piemīt spēks dzēst ikdienišķos grēkus, tāpēc uzturēsim savu dvēseli tīru un skaistu Dieva acu priekšā, bieži iemērcot pirkstus svētītajā ūdenī un pārkrustīdamies sakot: “Kungs, ar šo svētīto ūdeni un ar Tavām dārgajām Asinīm, kuras par mums izlēji, nomazgā mani tīru no visiem manu grēku traipiem.”
(No grāmatas “Prayers for Urgent Occasions”)
Genovefa KALVIŠA
0 komentāru