Somija atrodas pavisam tuvu Latvijai, taču par šīs ziemeļu valsts vēsturi un kultūru mēs zinām nepiedodami maz. Patiesībā mums ir daudz kopīga, taču pateicoties atšķirībām mēs varam vien no otra daudz ko mācīties. Vācot materiālus par Aleksi Kivi, es visu laiku domāju, ka šī drosmīgā literatūras novatora biogrāfija ļoti atgādina mūsu jaunlatviešu likteņus. Starp citu, aizpagājušā gadsimta otrajā pusē tautas atmodas procesi Krievijas impērijas nomalēs norisinājās praktiski vienādi. Tātad, Aleksis Kivi, pirmais profesionālais Somijas rakstnieks, kurš rakstīja dzimtajā valodā…
Ir jāsaka, ka 19. gadsimta vidū somu literārā valoda praktiski neeksistēja. Zviedrijas ilgstoša kundzība noveda pie tā, ka par inteliģences valodu kļuva zviedru valoda, kurā notika mācības skolās un universitātēs, kurā tika izdotas avīzes un žurnāli, un arī vietējie rakstnieki radīja savus darbus rietumu kaimiņa valodā, neskatoties uz to, ka zviedrus nomainīja krievi. Krievijas imperatori kā vien spēja atbalstīja somu nacionālo atmodu, piešķīra Somijas lielhercogistei plašu autonomiju, piešķīra stipendijas tiem, kas strādāja pie somu literārās valodas radīšanas, kura līdz šim bija tikai zemnieku valoda. Tas tika darīts tāpēc, lai mazinātu Zviedrijas ietekmi reģionā. Taču šis process noritēja lēni, ne bez problēmām un “dialektiskiem kariem”. Tieši šajā laikā veidojās Alekša Kivi daiļrade…
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 78 (10.10.2017.)
0 komentāru