Droši vien katrā valstī ir dzimtenes aizstāvjiem veltīti svētki. Šajā dienā militārpersonas saņem apsveikumus, dāvanas. Notiek svētku parādes, krāsainas ceremonijas, spilgtas demonstrācijas. Kaut kur šie svētki ir brīvdiena, citur – parasta diena… Latvijā šī diena saistās ar 11. novembri, kas ir kā piemiņa tai laimīgo apstākļu sakritībai un Latvijas armijas karavīru drošsirdībai, kas ļāva novērst Bermonta armijas ienākšanu Rīgā.
Tāds datums ir arī Brazīlijā. Iespējams, šie praktiski ir vienīgie svētki šajā jautrības pilnajā valstī, kad nenotiek karnevāli, arī tautas svinības nav tik masveidīgas kā parasti. Svētku nosaukums “Karavīra diena Brazīlijā”. Līdz pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem 25. augusts bija oficiāla brīvdiena valstī, bet vēlāk kaut kā nemanāmi kļuva par parastu, kaut arī svinamu, darba dienu. Protams, ņemot vērā Brazīlijas specifiku, šajā dienā valsts lielākajās pilsētās notiek tautas svētki, neiztiek bez salsas, sambas, rumbas utt. Taču galvenais ir karaspēka parādes, karavīru un to, kuru profesija saistīta ar sauszemes karaspēku, godināšana. Šodien Brazīlijā reti var sastapt cilvēku, kurš skaidri un izsmeļoši spētu atbildēt uz jautājumu: “Kāpēc šīs svinības notiek tieši 25. augustā?” No otras puses, jebkurš skolēns pastāstīs, kas ir maršals Luis Alves de Lima e Silva… Bet maršala vārdu ar Karavīra dienu jau sen neviens nesaista…
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 65 (25.08.2017.)
0 komentāru