Kā tik nav dēvējuši šo cilvēku. Dažādu valstu žurnālisti un vēsturnieki piešķīra viņam tādas iesaukas kā “brunču mednieks”, “nelietis”, “avantūrists”, “noziedznieks”, “vilkatis”, “kāršu spēlmanis”, “dzērājs”, “kukuļņēmējs”, “spiegs”, “nodevējs”. Citi viņu sauca par “pravieti”, “varoni”, “dižu humānistu”. Un visbeidzot Oskaram Šindleram jau 1967. gadā tika piešķirts tituls “pasaules pravietis” par 1200 ebreju dzīvības glābšanu Otrā pasaules kara laikā. Kas tad bija šis cilvēks?
Oskars piedzima 1908. gadā Svitavi pilsētiņā (toreizējā Austroungārijas impērijas teritorijā, mūsdienās Čehija), bet viņa vecāki bija imigranti no Vīnes. Šindleru ģimene bija diezgan turīga, Oskara tēvs nodarbojās ar lauksaimniecības tehnikas ražošanu, kas ienesa labu peļņu. Vēlāk “pasaules pravieša” māte atcerējās, ka tēva sliktais piemērs (Hans Šindlers mīlēja iedzert un bija slavens brunču mednieks) negatīvi ietekmēja dēlu. Ir zināms, ka Šindlers mācījās Tehniskajā koledžā, bet pabeigt to tā arī nespēja, traucēja aizraušanās ar sacīkstēm un jaunām meičām… Kad Oskaram apritēja 19 gadi, viņš aizgāja no ģimenes biznesa, iestājās darbā Morāvijas elektrības kompānijā. Tam sekoja dienests čehu armijā, darbs bankā, privātā pārstāvja darbs. Šajā dzīves posmā viņš bija apsēsts ar peļņu. Viņa aizraušanās un mīlas pārpilnība prasīja līdzekļus. Zināms, ka pagājušā gadsimta 30. gadu sākumā viņa ieņēmumi sastādīja no 6 līdz 10 tūkstošiem kronu mēnesī. Salīdzinājumam: skolotāja alga Čehoslovākijā sastādīja tūkstoš kronu, parlamenta deputāts saņēma ap pieciem tūkstošiem kronu. Bet Oskaram visu laiku bija par maz, viņš pastāvīgi meklēja iespējas nopelnīt vairāk…
Sadarboties ar nacistu izlūkdienestu Šindlers sāka 1935. gadā. Kā vairākums vāciešu tajā laikā, viņš atbalstīja Hitlera politiku, bet spiegot pret Čehoslovākiju viņš piekrita, pēc viņa teiktā, papildus peļņas dēļ. Sadarbība beidzās 1938. gadā, kad Šindleru apcietināja slepenais dienests. Cietums Oskaram nebija nekas jauns… Agrāk viņš cietumā bija ne vienreiz vien par vardarbīgu uzvedību sabiedriskās vietās, kā arī pēc kaimiņu un neapmierinātu vīru sūdzībām, kuru sievām Oskars ”dāvāja savu uzmanību”… Apcietinājuma termiņš nebija ilgs. Pēc slavenās Minhenes vienošanās parakstīšanas un Čehoslovākijas pievienošanas Vācijai Šindlers atgriezās savā dzimtajā pilsētā. Tad viņš iestājās NSDAP, uzskatīdams, ka, būdams partijas biznesmenis, viņam radīsies lielākas iespējas izdevīgiem līgumiem.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 33 (28.04.2017.)
0 komentāru