Pasaulē ir daudz dažādu svētku. Ir mums labi saprotami un pierasti, ir eksotiski, neparasti un nesaprotami. Turklāt pēc eksotikas nav jābrauc uz svelmaino Āfriku vai noslēpumaino Āziju. Pietiek nokļūt nelielā pilsētiņā Ehternahā, kas atrodas Luksemburgā. Otrdienā pēc Vasarsvētkiem iebraukt pilsētiņā ir aizliegts. Pirms tam šeit ir pilnas visas viesnīcas un viesu nami, daudzo svētceļnieku autobusi no Beļģijas, Nīderlandes, Vācijas, Francijas un Itālijas aizņem ne tikai autostāvvietas, bet arī visas brīvās vietas pilsētas nomalēs. Pūtēju orķestru mēģinājumi notiek visu nakti, svētkiem gatavojas veikalnieki, policisti, restorānu īpašnieki. Svētku priekšvakarā Ehternahā ierodas Luksemburgas arhibīskaps. Svētku pasākumi sākas no agra rīta… Bet kas tad ir šis svētais ar grūti izrunājamo vārdu — Villebrords? Pārsteidzoša, unikāla un neatkārtojama personība…
Villebrords piedzima tālajā 657. gadā Britānijā. Puisēnu audzināja stingrībā un kristieša mīlestībā. Jau septiņu gadu vecumā viņš tika atdots klostera audzināšanā. Pēc mācību beigām Villebrords saņēma tonzūru un devās uz Īriju, kur turpināja studēt Svētos Rakstus. Viņam apritēja 43 gadi, kad viņš mūku misionāru grupā devās pievērst Frīzijas (mūsdienu Nīderlandes teritorija) pagānus kristīgajai ticībai.
Misiju kavēja tas, ka šajā laikā frīzi karoja ar kristīgajiem frankiem. Pagānu karalis Radbods pretojās visiem spēkiem Dieva vārda iekļūšanai savas valsts teritorijā, uzskatīdams jauno ticību par naidīgu. Villebrords un viņa biedri veica savu misiju, neskatoties uz pastāvīgu apspiešanu un tiešiem dzīvības draudiem. Viss nonāca tiktāl, ka mūkus sagūstīja Radboda ļaudis un atveda uz viņa tiesu. Pagānu karalis gūstekņus uzklausīja un… lika viņus atbrīvot. Par kristieti viņš tā arī nekļuva, bet viņu tik spēcīgi iespaidoja Villebrorda un viņa biedru ticība, ka viņš nespēja tos sodīt…
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 43 (06.06.2017.)
0 komentāru