Piektdien, 31. janvārī, Pāternieku robežkontroles punktā Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Satiksmes ministriju, Valsts robežsardzes un pašvaldību vadītājiem pārrunāja būtiskos aspektus, kas saistīti ar robežu drošību, digitalizāciju un pierobežas teritoriju ekonomisko attīstību. LVRTC Korporatīvās komunikācijas vadītāja Vineta Sprugaine sēdes sākumā paskaidroja, ka lēmums par sapulces rīkošanu pieņemts, pamatojoties uz vairākiem faktoriem. Gan mediju interese par uz robežas notiekošo, gan – praktiskā puse, LVRTC ir noslēdzis līgumus ar būvfirmām par tehnoloģisko risinājumu izbūvi uz robežas.
Pasākumu atklāja Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts, kurš stāstīja par sasniegtajiem rezultātiem robežas stiprināšanā, moderno tehnoloģiju ieviešanā un infrastruktūras attīstībā. Būtisks solis ir tehnoloģisko risinājumu ieviešana, kas palielinās kontroli un operatīvu reaģēšanu. Ģenerālis uzsvēra, ka jaunās tehnoloģijas optimizēs robežsardzes darbu, samazinot nepieciešamību pēc pastāvīgas patrulēšanas un koncentrējot resursus reaģēšanai. Liela nozīme ir starpresoru sadarbībai, kurā piedalās Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija un Aizsardzības ministrija. Guntis Pujāts ir pārliecināts, ka jaunu risinājumu ieviešana uzlabos drošību un atvieglos dienestu darbu.
Runājot ar žurnālistiem, amatpersona atzīmēja, ka 2024. gadā izdevies samazināt nelegāli robežu šķērsojošo cilvēku skaitu. Ja 2023. gadā tie bija vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku, tad 2024. gadā – 5388 cilvēki. Tomēr ir vērts atzīmēt, ka 2024. gadā ir bijuši gadījumi, kad tika viltoti Valsts policijas un Robežsardzes transportlīdzekļi. Ir bijuši arī gadījumi, kad robežsargiem nācies izmantot fizisku spēku, lai sevi aizsargātu un aizturētu nelegālo imigrantu. 2025. gada janvārī fiksētas 132 personas (dati uz 31. janvāra rītu), kuras mēģinājušas nelikumīgi šķērsot robežu. Guntis Pujāts atzīmēja, ka labvēlīgi laika apstākļi nelegālai robežšķērsošanai saglabājās visu ziemu, jo nebija ne sala, ne sniega, kas arī ietekmē statistiku.
LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols atzīmēja, ka tehnoloģijas pēdējos gados ir kļuvušas par robežkontroles neatņemamu sastāvdaļu. Mūsdienīgu risinājumu ieviešana ļauj paaugstināt robežsardzes efektivitāti, automatizēt kontroles procesus un novērst nelikumīgu robežas šķērsošanu. Tieši informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) palīdz nodrošināt robežu drošību. Šajā sakarā LVRTC īsteno divus vērienīgus tehnoloģiju projektus. Viens no projektiem palīdzēs uzlabot un atvieglot robežsargu darbu. Šīs programmas ietvaros tiek aktīvi izstrādātas videonovērošanas sistēmas, sensoru tehnoloģijas un agrīnās brīdināšanas sistēmas, lai nodrošinātu proaktīvu kontroli pār situāciju uz robežas. Otrs projekts ir “viedā” robeža, kas paredzēta robežšķērsošanas punktos. Mērķis: sadarbojoties visām saistītajām ministrijām, nodrošināt transportlīdzekļu rindu samazināšanu uz robežas. Izmantot modernās tehnoloģijas, lai paātrinātu robežas šķērsošanas procesu.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens iepazīstināja ar jaunu robežšķērsošanas elektroniskās rindas sistēmu. Šis novatoriskais risinājums palīdzēs izvairīties no sastrēgumiem, samazināt gaidīšanas laiku un optimizēt satiksmes plūsmas. Elektroniskā sistēma ļaus autovadītājiem iepriekš reģistrēt savu maršrutu un saņemt informāciju par robežas šķērsošanas iespēju reāllaikā. Papildus tika apspriesti jautājumi par informācijas sistēmu integrāciju starp dažādiem valsts dienestiem. Uzlabota koordinācija un datu apmaiņa starp robežu, muitas un satiksmes struktūrām uzlabos drošību un samazinās birokrātiskās procedūras robežas šķērsošanai.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsvēra, ka robežas apsardze ir sarežģīts process, kas ietver kontroli uz sauszemes, gaisā, jūrā un kibertelpā. Ministrs atzīmēja sadarbības nozīmi ar NATO un ES sabiedrotajiem drošības nodrošināšanai, kā arī nepieciešamību stiprināt aizsardzības barjeras, uzstādīt sensorus un citu tehnisko aprīkojumu.
Turklāt viņš runāja par militārās pretmobilitātes programmas attīstību, kas ietver aizsardzības līniju izbūvi un moderno tehnoloģiju izmantošanu. Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm izstrādā stratēģiskus plānus robežas stiprināšanai un aizsardzības infrastruktūras izveidei. Šie pasākumi ir vērsti uz Latvijas teritorijas aizsardzību un gatavības palielināšanu iespējamiem apdraudējumiem.
Viņš arī izteica ideju par kadetu skolu, kuru varētu atvērt Latgalē, pierobežā, taču pirms lēmumu pieņemšanas vēl ir jāizvērtē iespējas.
Savukārt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs pastāstīja un parādīja, ko šajā laika posmā bija iespējams uzbūvēt uz Latvijas – Baltkrievijas un Latvijas – Krievijas sauszemes robežas.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, tehnisko zinātņu doktore Signe Bāliņa stāstīja par tehnoloģiju lomu reģionālajā attīstībā.
Robežas drošība ir ne tikai fiziska aizsardzība, bet arī integrēta pieeja, kas ietver tehnoloģijas, digitālos risinājumus un efektīvu informācijas plūsmu pārvaldību. Latvija sper pirmos soļus ceļā uz “viedās robežas” ieviešanu, kas ne tikai paaugstinās drošības līmeni, bet arī radīs komfortablus apstākļus uzņēmējiem un pierobežas teritoriju iedzīvotājiem. Sistemātiska pieeja robežu modernizācijai nodrošinās aizsardzību pret jauniem izaicinājumiem un ļaus izmantot progresīvas tehnoloģijas valsts un sabiedrības labā. Sagaidāms, ka tuvākajos gados Latvija kļūs par piemēru veiksmīgai digitālo risinājumu ieviešanai robežkontroles jomā starptautiskā līmenī.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto
0 komentāru