Kas jādara Latvijai un tās reģioniem, lai visu unikālo, lielisko un nereti sarežģīto liktu tādās lietās un vietās, kas Eiropai ir vajadzīgas vairāk, kā tā pati pašlaik saprot.
JĀNIS ROZENBERGS, Cēsu novada domes priekšsēdētājs un arī lektors Vidzemes Augstskolā. pašvaldībā kāpis pa karjeras kāpnēm, strādājot gan kā Attīstības nodaļas vadītājs, gan izpilddirektors, gan vicemērs. Dzīvo Cēsīs jau piektajā paaudzē, trīs bērnu tēvs.
Atklājot diskusiju, viņš pauda viedokli, ka Eiropas mērogiem Cēsis ir neliela pilsēta, bet tās stiprā puse ir tā, ka, pateicoties cēsinieku aktivitātei, gadu gaitā Cēsis ir kļuvušas par vienu no vadošajām Latvijas pilsētām, kas mērķtiecīgi veido aktīvu kultūras centru ārpus Rīgas. Latvijas mērogā Cēsis jau vairākkārt ir pierādījušas, ka, uzdrīkstoties un izvirzot lielus mērķus, var sasniegt nozīmīgus rezultātus. Apliecinājums tam – Cēsu 800 gadu svinības, kas tika iekļautas UNESCO 2006. gada notikumu kalendārā un Cēsu kandidatūras pieteikšana Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam 2014. gadā. Tās mērķis bija pierādīt, kā caur kultūru mazs var kļūt liels. Tas bija Cēsu stāsts Latvijai un vienlaikus Latvijas stāsts Eiropai, jo Latvijas vieta Eiropā ir līdzīga Cēsu vietai Latvijā – tā nav centrā, tā ir salīdzinoši mazapdzīvota, bet toties tā ir kulturāla, izglītota, pašapzinīga un mērķtiecīga.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 58 (01.08.2017.)
0 komentāru