Piektdien, 19. janvārī, Piedrujā un Krāslavā notika divas diskusijas par tēmu “Drošība: kopienas pamats un mērķis”. Uz tikšanos bija aicināts Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, 14. Saeimas deputāts, militārais analītiķis, NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs, kā arī vietējie pārstāvji: Krāslavas novada Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Aivars Trūlis, barikāžu dalībnieks Egils Muskars un aktīvā Indras pagasta iedzīvotāja Ilona Kangizere. Pasākuma iniciatore un organizatore Zane Ločmele, atklājot pasākumu, deva vārdu diskusijas moderatorei – Krāslavas novada bibliotēkas metodiķei Žanetai Moisejai. Cik droši var justies pierobežas iedzīvotāji, no kādiem faktoriem ir atkarīga drošība un ko iedzīvotājiem vajadzētu zināt? – šādi jautājumi tika risināti diskusijas laikā.
Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, un 14. Saeimas deputāts Igors Rajevs uzstājās ar runu, sniedzot atbildes par drošības jautājumiem. Neskatoties uz sarežģīto tēmu, viņš visiem klātesošajiem vienkāršā valodā skaidroja, cik nozīmīga loma valsts drošībā ir sabiedrībai kopumā un katrai personai konkrēti. Kopējā valsts drošība sastāv no vairākām sastāvdaļām, piemēram: militāro spēju attīstība, privātā sektora sadarbība ar valsti valsts aizsardzības jomā, apmācība valsts aizsardzības pamatos, civilā aizsardzība, stratēģiskā komunikācija; tautsaimniecības stabilitāte, tiesībsargājošo un drošības iestāžu stiprināšana; kiberdrošība utt. Vispārējās valsts drošības galvenais uzdevums ir paaugstināt iedzīvotāju gatavību aizsargāt valsti, radīt priekšnoteikumus krīzes situāciju pārvarēšanai valstī, kā arī nodrošināt valstij svarīgas funkcijas. Citiem vārdiem sakot, ir jāparedz iespējamie scenāriji, kas varētu notikt, un jāizstrādā iespējamie risinājumi. Kā saka tautas gudrība: vasarā gatavo kamanas, ziemā – ratus.
Par civilās aizsardzības jautājumiem informēja Krāslavas novada Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Aivars Trūlis. Viņš pastāstīja, ka Krāslavas novada pašvaldības mājaslapā (www.kraslava.lv) ir atrodams Krāslavas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns, turklāt tas pieejams arī drukātā veidā novada bibliotēkās. Aivars Trūlis uzsvēra nepieciešamību iepazīties ar dokumentu, jo tas ir ļoti svarīgi, un krīzes situācijā tas var atvieglot rīcības izvēli vai pat glābt dzīvību. Pašvaldības amatpersona arī aicināja iesniegt priekšlikumus jau izstrādātā dokumenta pilnveidošanai, ko komisija noteikti izskatīs.
Savās atmiņās dalījās barikāžu dalībnieks Egils Muskars atceroties, kā pirms 33 gadiem plecu pie pleca cīnījās ar domubiedriem par Latvijas Republikas neatkarību. Viņš atzīmēja, ka barikāžu laikā viņiem ir bijusi mazāka drošības sajūta, nekā tagad “cīnoties ar gara spēku pret karaspēku”.
Savukārt Ilona Kangizere stāstīja par sarežģīto situāciju pierobežas zonā, dzīvojot 4 km no Baltkrievijas robežlīnijas, kur bēgļi bieži iekļūst privātmājās. Viņa pauda cerību, ka situācija mainīsies uz labo pusi.
Diskusijas laikā vietējos iedzīvotājus interesēja dažādi jautājumi. Piemēram, Piedrujā izskanēja viedoklis, ka Latvijas radio un televīzijas apraidei ir nepietiekami kvalitatīvs signāls, un dažās mājsaimniecībās to nemaz nevar uztvert. Patiesībā cilvēkiem nav iespējas klausīties vai skatīties Latvijas ziņas, bet ziņas no Baltkrievijas televīzijas un radiosakariem ir pieejami izcilā kvalitātē.
Protams, daudzi uzdeva jautājumu, vai Latvijai uzbruks Krievija vai tās sabiedrotā Baltkrievija? Uz kuru, militārais analītiķis, NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs atbildēja, ka, neskatoties uz viņu nodomu kaimiņvalstīm šādas spējas nav. Tuvākajā laikā ofensīvas nebūs.
Tikšanās noslēgumā kļuva skaidrs, ka valsts līmenī un vietējā pašvaldībā atbildīgās speciālisti jau spēruši ne vienu vien soli un ir izstrādājuši daudzus dokumentus, lai Latvijas iedzīvotāji varētu justies droši. Kā saka, karoti mums iedeva, bet vai mēs to varēsim “izmantot”, tas būs katra paša ziņā.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto
0 komentāru