Apkārtējās pasaules skaistums ir bezgalīga vērtība. Daba ir nepārspējama māksliniece, bet, saplūstot Visvarenā radītajam un radoša cilvēka dvēselei, notiek īsts brīnums. Ne katrs ir apveltīts ar talantu redzēt mūsu zemi īsta mākslinieka acīm, tādu radošo meklējumu augļus saucam cildenā vārdā – māksla. Tā izgaismo mūsu pelēko ikdienu, iepriecina skaistuma cienītājus un mudina meklēt savu pašizpausmes veidu.
Katra publiskā ekspozīcija atspoguļo laika periodu, kurā autors dzīvo. Nopietns radošums sākas ar pārsteigumu, taču nepietiek ar to, ka pats atklāj Visuma skaistumu, daudz svarīgāk ir mudināt citus uz radošiem impulsiem. Tas, manuprāt, izdevās Sarmītei Bogdanovičai. Šādas domas mani pāršalca, pārkāpjot nelielās lauku bibliotēkas slieksni Augstkalnē. Pēc veiksmīgas renovācijas šajās sienās mājo romantiska aura: īsts kultūras centrs – šī vārda skaistākajā nozīmē, kurā gribas atgriezties. Ar izstāžu zāli, kas, šoreiz ar vietējo dizaineru pūlēm, pārvērsta par ziedu pļavu. Apgarotas cilvēku sejas neizsakāmā harmonijā uz rožu, krizantēmu, peoniju, jasmīna un ceriņu ziedu fona… Nav šaubu: tie ir mākslinieka audekli, kurš skaistumu radījis nevis ar otu un krāsām, bet ar gaismu, krāsu un sirdi. Neviļus izsaucos: “Nevar būt!”Katra publiskā ekspozīcija atspoguļo laika periodu, kurā autors dzīvo. Nopietns radošums sākas ar pārsteigumu, taču nepietiek ar to, ka pats atklāj Visuma skaistumu, daudz svarīgāk ir mudināt citus uz radošiem impulsiem. Tas, manuprāt, izdevās Sarmītei Bogdanovičai. Šādas domas mani pāršalca, pārkāpjot nelielās lauku bibliotēkas slieksni Augstkalnē. Pēc veiksmīgas renovācijas šajās sienās mājo romantiska aura: īsts kultūras centrs – šī vārda skaistākajā nozīmē, kurā gribas atgriezties. Ar izstāžu zāli, kas, šoreiz ar vietējo dizaineru pūlēm, pārvērsta par ziedu pļavu. Apgarotas cilvēku sejas neizsakāmā harmonijā uz rožu, krizantēmu, peoniju, jasmīna un ceriņu ziedu fona… Nav šaubu: tie ir mākslinieka audekli, kurš skaistumu radījis nevis ar otu un krāsām, bet ar gaismu, krāsu un sirdi. Neviļus izsaucos: “Nevar būt!”
[..]
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.18
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru