Dziesmu parks, nesenā pagātnē pilsētas svētku sirds, arī mūsdienās raisa košas atmiņas paaudzei, kuras labākie gadi jau aizritējuši, beidzot guvis jaunu pielietojuma formātu – tagad tā ir gadatirgu norises vieta! Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra pārstāves teica, ka Krāslavas simtgades svētku gads uzsākts ar rekordlielu pārdevēju skaitu – 62! Vietas visiem pietika, pat palika rezerve. Bravo drosmīgās idejas autoram!
Jau agri no rīta tirdzniecības pilsētiņā, piepildītā ar maija zaļajām dekorācijām, bija šauri. Galvenie pircēji – privātmāju un vasarnīcu īpašnieki, zemnieki. Visejošākā prece – dēsti, stādi, sēklas kartupeļi. Pazīstamā skolotāja Anita, aizmirsusi par direktora portfeli, ar vieglumu nesa tieši to kartupeļu šķirni, par kuru todien bija sapņojusi. Bet pārdevējs Edgars no Preiļiem ap pusdienlaiku atzinās korespondentam: “Veiksmīga dieniņa, pārdotas divas tonnas! Jūsu pircēji ir labi, prasmīgi dārzkopji.”
Domāju, ka medus produkcija mūsu novadā nav deficīts, bet arī Edgara novadniece, Vineta no Vārkavas, lielīja Krāslavas gadatirgu. Situāciju glāba plašais produkcijas klāsts, tostarp ārstniecības līdzekļi, kas pagatavoti pēc sentēvu receptēm. Ļoti veiksmīga diena! Trešā Preiļu puses pārstāve Žanete labprāt pozēja ar sieriem rokās. Viņa uz tirgu atveda pusotra desmita siera veidus, pirmais tika pārdots baltais ar ķimenēm, pāri palika vien daži rituļi. Lielīja mūsu pircējus – jautri, neskopojas, taktiski tirgojas.
Lietuvietis, kūpinātu gaļas delikatešu tirgotājs, šoreiz neatbrauca. Toties mūsu Māris un Dina, kuri knapi paguva pakot garšīgo preci, šī gada pavasara tirgu nosauca par grandiozu!
Irēnai no Rēzeknes noskaņojums ne tik pacilāts, viņa piedāvāja plašu šašliku pusfabrikātu klāstu, bet pikniku sezona pagaidām nav sākusies. Toties viņas novadnieks Arvīds tirgoja kūpinājumus un uz jautājumu – “Kā pagāja diena?” ar smaidu atbildēja: “Lieliski! Pavisam mazliet palika. Vislabāk pirka kūpinātu speķi lauku gaumē.” Draudzīgi slavēja gadatirgu Gaļina no Piedrujas un Ludmila no Kalniešiem. Kā ierasts, Andrupenes maize tika izpirkta vienā mirklī.
Cik gan daudz bija dažādu suvenīru, rotaļlietu, rotaslietu… Daudzi šurp nāca ar cerību nopirkt lētāku apģērbu un apavus. Un, kā saka, katra prece atrod savu pircēju. Kas tiesa, tas tiesa: vairums pilsētnieku ir spiesti dzīvot stingras ekonomijas apstākļos. Un kā tad Krāslavas gurķi? Vēl nav pienācis laiks, toties Staņislavs no Konstantinovas mūsu zaļo zīmolu pārdeva par pieciem eiro kilogramā. Gribētāju nebija daudz, bet pieredzējušo lauku komersantu šajā saulainajā dienā glāba stādi un sēklas kartupeļi. Arī viņš uzteica organizatorus – ļoti laba tirgus vieta.
…Pēc divpadsmitiem apmeklētāju skaits nedaudz saruka, bet apmierinātie cilvēki turpināja nest mājās stādus un dēstus. Pēdējā kadrā nokļuva tirgotāji no Višķiem – Laura ar meitiņu Leilu. Smaida: tirgus izdevās, viņu piedāvātie rožu stādi bija pieprasīti. Ko plānoja, to arī pārdeva. Tātad gadatirgus izdevās!
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru