1. aprīlī, kuru dažādās pasaules valstīs atzīmē kā joku dienu, Krāslavas amatierteātris ”Smalkais stils” pulcēja pilnu skatītāju zāli uz Annas Dančas komēdiju ”Miljonārs par katru cenu” režisora Voldemāra Varslavāna iestudējumā.
Lomās darbojās: Brigita – Aļona Lavnika, mājsaimniece, kas ar godīgu darbu grib nopelnīt miljonu; Valters – Eduards Danovskis, viņas vīrs, kuram nauda nav pirmajā vietā; Felicija – Sarmīte Subatoviča, Brigitas draudzene, kurai arī nav nekas iebilstams pret miljonu, pat ja nāktos “iegrūst kādam dunci mugurā”; Raivis – Alfrēds Savickis, Felicijas mīļākais, kurš prot visu, ja vajag; Dita – Juta Skudra, naivs lauku skuķis, kurš meklē laimi lielpilsētā; Agate – Dace Samsonoviča, baltās maģijas pavēlniece, slavena pat ārzemēs; Beāte – Ieva Maļinovska, izskatīga dāma, kura apzinās savu vērtību; Lote – Marija Kizjalo, gados vecāka sieviete, bet neuzskata, ka vecums ir šķērslis; Kate – Vita Blažēviča, arī gados vecāka sieviete, kura pirmo reizi sper radikālu soli skaistumkopšanas jomā; Hermīne – Inga Pudnika-Skerškāne, izskatīga VID darbiniece, kurai ir vājība uz erotisko masāžu un nav nekas pret ”kukuļiem”; Teodors – Aleksandrs Kadenecs, pagrīdes miljonārs ar bezgala jūtīgu dvēseli; Dīdžejs Džons – Dāvids Babrovskis un deju grupa ”Pussicatčiksas’’- Alise Samsonoviča, Jeļizaveta Abrosimova, Karīna Prudņikova, Evija Vagale.
Ar šo izrādi amatierteātris “Smalkais stils” atzīmēja savas radošās darbības 30 gadu jubileju.
Pēc izrādes pateicīgie skatītāji sumināja radošo kolektīvu ar ziediem un dāvanām, skanēja pateicības vārdi un vēlējumi: “Tā turpināt!” Protams, par veiksmīgo izrādi jāuzteic arī skaņotāji un gaismotāji, bez kuru darba izrāde nav iedomājama.
Pēc izrādes aicināju teātra režisoru Voldemāru Varslavānu uz nelielu interviju:
– Cik izrādes iestudētas amatierteātra “Smalkais stils” 30 radošajos gados un kura no tām palikusi atmiņā visspilgtāk?
– Krāslavas amatierteātra 30 radošajos gados ir iestudētas vairāk ne kā trīsdesmit izrādes. Paralēli vēl tika veidoti uzvedumi Līgo svētkiem un amatierteātru saietiem.
Krāslavas amatierteātris pilsētas 90 gadu jubileju sagaidīja ar Paula Reimaņa lugas “Krustmāte Jūle no Tūlas’’ iestudējumu. Šī izrāde bija jauns izaicinājums teātra kolektīvam kaut vai tāpēc, ka iepriekš tika iestudētas lugas apmēram stundas garumā, toties šoreiz tā ilga apmēram stundu un 45 minūtes (gluži kā profesionālā teātrī). Par spilgtu izrādi uzskatām arī Leona Brieža lugas ”Lielās paslēpes” iestudējumu 2007. gadā. Iestudējot populārā dramaturga Aivara Bankas lugu ”Visi radi kopā’’ ar autora piekrišanu koriģējam tekstu, pielāgojot to Latgales īpatnībām. Izrādei bija lieli panākumi, kas tika sasniegti, pateicoties kolektīva kopējam darbam. ”Ontons i Zimassvātki” Krāslavas amatierteātra vēsturē bija otrā izrāde latgaliešu valodā. Protams, šoreiz nozīmīgākās un atraktīvākas lomas spēlēja tie, kuriem latgaliešu valodas izruna nesagādā grūtības.
– Cik aktieru ir piedalījušies izrādēs šajos 30 gados, kā veidojas repertuārs?
– Esmu konstatējis, ka teātra darbības sākuma posmā pašu dalībnieku, precīzāk, dalībnieču vidū aktuāls bija joks par to, ka teātris ir sava veida terapija dāmām, proti, teātra trupā iesaistījās galvenokārt skolu un policijas darbinieces, savukārt ar kungiem bija pagrūti. Vīriešu trūkums, protams, būtiski ietekmēja repertuāra izvēli, tāpēc iestudēti tika klasiski “sieviešu gabali”. Dāmas vienmēr ir bijušas lieliskas – apņēmīgas, azartiskas un temperamentīgas aktrises, kas teātra dēļ gatavas caurām naktīm mācīties tekstus pat franču valodā!
Laika gaitā kopš 1993. gada Krāslavas amatierteātra ”Smalkais stils” aktieru sastāvs ir daudzkārt mainījies. Teātra trupā ir bijuši 72 aktieri. Ir skaidrs, ka katram ir sava ikdienas dzīve ar saviem darbiem un rūpēm, tomēr visus kolektīva dalībniekus vieno neatvairāmā vēlme mēģinājumu vakaros visu uz brīdi aizmirst un ļauties kopīgam radīšanas priekam, kura rezultāts būs nākamā pirmizrāde – dāvana skatītājiem un arī sev pašiem. Par laimi, vīriešu trūkums kolektīvā vairs nav aktuāls.
Izmēģinājuši un varbūt pat izbaudījuši radošo darbu ar modernās dramaturģijas paraugiem, kas var ieinteresēt, pārsteigt, reizēm pat šokēt, Krāslavas amatierteātris nolēma atgriezties pie tā saucamajām klasiskajām vērtībām. Savā 25 gadu radošajā jubilejā nolēmām iestudēt gandrīz par leģendu kļuvušo Rūdolfa Blaumaņa komēdiju ‘’Trīnes grēki”. Šajā iestudējumā piedalījās gan debitanti, gan ilggadēji un skatuves nopelniem bagāti aktieri, kas bija iepriecinājuši krāslaviešus daudzus gadus.
– Katrai izrādei ir nepieciešami citi rekvizīti. Kurš tos sagādā?
– Kā parasti par teātra rekvizītiem gādā paši kolektīva dalībnieki: sarūpē atbilstošus tērpus un maskas, kādu reizi speciāli vārīja pelēkos zirņus un darīja visu citu, lai uzklātu etnogrāfisku galdu, bet neetnogrāfiskai ēšanai uz skatuves sacepa īpašas, nelielas kotletītes – nenāca jau pieēsties…
– Teātris ir ļoti dažāds. Kādam tā ir spēle, fantāzija, kādam, kā jau minējāt – terapijas seanss. Kas jums ir teātris?
– Teātrī viss sākas ar tukšu telpu. Un tad tur ieej un iedves tai elpu. Un sper pirmos soļus, kas visu maina… Kad dvēsele izdzied savas tīrākās notis, tad pasaule apkārt arī mainās. Izrādē ir svarīga katra loma. To vajag nospēlēt tā, lai skatītājs gūtu gandarījumu. Šodien teātris ir viens no apmeklētākajiem pasākumiem pilsētā. Uz to mēs gājām ļoti ilgi.
Novēlu teātra kolektīvam daudzveidīgas izrādes, atsaucīgus skatītājus, atbalstu no mājiniekiem un saliedētu, strādīgu aktieru kolektīvu.
– Vairāku aptaujāto skatītāju vārdā pateicos visam amatierteātra ”Smalkais stils” kolektīvam! Paldies, ka ziedojat savu brīvo laiku izrāžu iestudēšanai, rezultāts ir lielisks! Lai sokas arī turpmāk! Gaidīsim jaunas izrādes.
Iveta LEIKUMA
0 komentāru