“Latgales kulinārā mantojuma centrs” pulcēja savus dalībniekus biedrības darbības 10 gadu jubilejā, kas tika svinēta Lielbornes muižā.
Biedrība “Latgales kulinārā mantojuma centrs” pastāv jau desmit gadus. Bet tā ir tikai daļa no stāsta. Tās dibinātāju un dalībnieku kolektīvais darbs Latgales kulinārā mantojuma virzīšanai Eiropas līmenī sākās daudz agrāk.
1995. gadā Zviedrijā vairāki entuziasti, uzņēmēji, politiķi un sabiedriskie darbinieki apvienojās idejai par Eiropas valstu un reģionu kulināro tradīciju saglabāšanu un izplatīšanu – tā radās “Reģionālais Eiropas kulinārā mantojuma tīkls”, kas mūsdienās darbojas ļoti daudzās teritorijās.
Šī tīkla darba būtība ir uzstādīt augstu latiņu darbā ar katra reģiona kulināro mantojumu, dot ieguldījumu šī mantojuma autentiskuma saglabāšanā un to visu ieviest praktiski, tūrisma darbības ēdināšanas uzņēmumu formātā, lai ikviens varētu ne tikai uzzināt par vietējo tradīciju kā, piemēram, muzejā, bet arī visu nogaršot. Un ja ir vēlme, tad arī pievienoties šai kustībai un sākt savu uzņēmējdarbību, vai attīstīt jau esošo.
Sabiedrībai šo uzņēmumu tīkls ir pazīstams galvenokārt ar savu zīmolu “Kulinārais mantojums” – sava veida kvalitātes zīmi, orientieri un pat bākuguni tūristiem un visiem, kas interesējas par oriģinālu ēdienu gatavošanu. Arvien vairāk cilvēku veido savus kulināros tūrisma maršrutus, īpaši koncentrējoties uz to uzņēmumu klātbūtni noteiktā reģionā, kas apzīmēti ar “Kulinārais mantojums” zīmolu. Šī zīmola klātbūtne uzņēmuma izkārtnē skaidri parāda, ka šeit jūs saņemsiet ticamu informāciju, interesantu stāstu un gardus ēdienus, kas pagatavoti saskaņā ar visiem noteikumiem.
Par Eiropas idejas virzītājiem Latgalē kļuva vairāki entuziasti: Tatjana Kozačuka, Ilze Stabulniece un Juta Bubina. Tas aizsākās pirms aptuveni divdesmit gadiem, un pēc desmit gadiem šī aktivitāte pieauga, entuziastu kopiena nostiprinājās, un kā likumsakarīgs šī procesa turpinājums tika nodibināta biedrība “Latgales kulinārā mantojuma centrs”, kuras jubileju svinam šogad.
Biedrībā šobrīd ir 29 biedri – un tie visi ir cilvēki un uzņēmumi, kas praktiski nodarbojas ar kulināriju, darbojas kā ēdināšanas iestādes, viesu nami, kultūras-informācijas un tūrisma institūcijas.
Tūrisms ir nozīmīgs ekonomikas segments gandrīz katrā reģionā. Jo īpaši ievērojamu vietu tūrisms ieņem naudas ieplūšanas struktūrā Latgales ekonomikā. Un ievērojama daļa no tūrisma ienākumiem, savukārt, ir ienākumi, kas saņemti no tūrisma programmu gastronomiskās komponentes. Gastronomija mūsdienās nav saistīta tikai ar pašu pārtiku.
“Iepazīšanās ar latgaliešu virtuvi parasti notiek stāsta formātā, un nereti tā ir arī kulinārijas izrāde – tūristu grupas uz šādām izrādēm tiek pieteiktas iepriekš, un viss notiek kā teātra izrādē vai muzejā. Tikai beigās “eksponātus” var nogaršot, apēst un paņemt līdzi,” skaidro Tatjana Kozačuka, biedrības “Latgales kulinārā mantojuma centrs” priekšsēdētāja un vienlaikus arī Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja.
Biedrības darbību atzinīgi vērtē gan pašvaldība, gan valdība – taču biedrība pastāv un darbojas par saviem līdzekļiem.
Gļebs BEĻAJEVS
Edītes LUKŠAS foto
0 komentāru