Lai kāds būtu kārtējais jaunais gads – makšķerniekiem pilnīga vilšanās. Pēdējā desmitgadē gadījās, ka garajā ziemā ledus vispār nebija. Lielas bēdas, it īpaši tam, kuram – dārgs zviedru urbis, somu makšķernieka kostīms pēc jaunākās modes, un makšķerēšanas kaste, aprīkota ar duci ultramodernu makšķeru – ar zelta džigiem un sudraba vizuļiem.
Šodien kā senāk: no decembra vidus sniga, sals aizsaldēja ne tikai mazos ezeriņus. Bet kāda jēga? Īstas makšķerēšanas kā nebija, tā nav. Kuram pajautā par lomiem, atbildē tikai dusmīgi vārdi. Maigi sakot…
Iemesls ir laikapstākļi: kad barometra adata katru dienu drudžaini raustās, labāk palikt mājās. Ziemeļu un austrumu vēji, kā arī strauja temperatūru maiņa – sliktāk nevar būt. Ziemas copes trūkums ir tik spītīgs, ka pat lielākā daļa dūžu atgriežas mājās bez loma. Sīvers šogad agri pārklājās ar ledu, taču ne džigu cienītāji, ne ziemas vizuļu fani pagaidām nav paslavējuši mūsu apvienotā novada zivīm bagāto ezeru. Tajā pašā laikā visi ir vienisprātis: pēc rūpnieciskās zvejas tīklu aizlieguma novada lielākajā ezerā vērojams straujš trofeju asaru populācijas pieaugums, bet kā to iegūt? Kas vēl interesanti: ezeru aizsalšana ir nevienmērīga: dažviet Latvijas dziļākā ezera Dridža dažās vietās joprojām skalojas viļņi, tāpēc brīdinājums par drošības pasākumiem uz ledus šobrīd ir vairāk nekā aktuāls.
[…]
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.2
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru