21. februārī jau otro gadu Vecrīgā notika Meteņu svinēšana, kurā varēja piedalīties ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis. Ierados pirms svētku atklāšanas, bet svētku tirdziņš, kurā varēja iegādāties gan mājražotāju, gan amatnieku produkciju, jau piedāvāja dažādus labumus. Darbojās arī āra ēstuves, katlos vārījās putra, tika ceptas desas un vilināja karstvīna aromāts.
Meteņi, kas ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas saulgriežiem un pavasara vienādībām, iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara – gaismas atgriešanos. Meteņus, noslēdzoties gada tumšākajam posmam, var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem.
Drīz arī ieradās tradicionālās Meteņu maskotās grupas – ķekatas, budēļi un Meteņa bērni, skaļi rībinot, taurējot un rībinot bungas.
Svētkus atklāja ar ugunskura iedegšanu Rātslaukumā un lielo maskoto gājienu, kas ierībināja Vecrīgas ielas un laukumus.
Svētku viesi varēja piedalīties spēkošanās un lielīšanās sacīkstēs, kā arī veikt dažādus rituālus, lai turpmākais gads mums visiem būtu veiksmīgs un auglīgs. Tie, kuri bija ieradušies maskās, tika apbalvoti. Maskas varēja pagatavot arī uz vietas radošajās darbnīcās.
Meteņu tradicionālo masku izstādē
Budēļi Rātslaukumā
Ilze Mežniece stāsta par Aizgavēņa tradīcijām Latgalē
Vecrīgas Līvu laukums pārtapis par Latgaļu sētu
Rātslaukumā pasākuma laikā gāja jestri: notika vizināšanās ragavās, varēja apskatīt tradicionālo masku izstādi, dziedāt līdzi grupām, kuras uzstājās uz lielās skatuves Rātslaukumā –“JUUK” un “Tautumeitas” un dejot kopā ar Jelgavas folkloras kopu “Dimzēns”. Vakarpusē – uguns bumbas sadedzināšanas rituāls un hip-hop mākslinieka Fiņķa koncerts. Pasākumu vadīja folkloristi Ieva Dzene un Andris Kapusts.
Jauns pasākuma pieturas punkts Vecrīgā bija Līvu laukums, kas uz trim stundām pārtapa par “Latgaļu sētu”. Līvu laukumā bija iespēja pievienoties Latgalei raksturīgai Meteņa svinēšanai – Aizgavēnim. Kopā ar latgaliešiem – Ambeļu “Speigu”, Daugavpils “Svātru”, Līvānu “Ceiruleiti” un Rīgas “Ceidariem” un “Garataku” notika lustēšanās, dziedāšana un ziemas miega izdancošana.
Pēc svētkiem, sarunā ar Ilzi Mežnieci, folkloras kopas “Speiga” vadītāju, nonācām pie kopēja viedokļa, ka no organizatoru puses pietrūka uzskatāmākas norādes par Latgaļu sētu, lai svētku apmeklētājiem uzreiz būtu skaidrs, kas te notiek. Bet citādi, viss esot bijis lieliski – gan vieta, kur dalībniekiem no Latgales pašiem sasildīties, gan instrumentus sasildīt, gan uzstāšanās kārtība. No skatītāju puses varu teikt, ka Latgaļu sēta bija labi apmeklēta, cilvēki ar interesi iesaistījās Meteņdienas rotaļās, dančos un sacensībās.
Iveta LEIKUMA
Autores foto
Rakstā izmantota informācija no riga.lv
0 komentāru