Kamēr Krāslavā tika pasniegtas balvas “Gada cilvēks”, mans ceļš veda uz galvaspilsētu. Arī Rīgā svinēja Latvijas neatkarības pasludināšanas 107. gadadienu – svētkus, kas vieno cilvēkus neatkarīgi no vecuma un dzīvesvietas.
Pie Brīvības pieminekļa notika svinīga ziedu nolikšana, koncerts un daudzi citi pasākumi. Pilsēta, it kā atsaucoties svētku noskaņai, mirdzēja daudzkrāsainajās festivāla “Staro Rīga” gaismās.
Ierodoties galvaspilsētā jau pievakarē, es pievienojos kopējai cilvēku plūsmai, kas sapulcējās pie Brīvības pieminekļa. Viņu vidū bija gan gados vecāki, gan pavisam jauni, un visus vienoja tā īpašā sajūta: mēs esam mazas daļiņas no lielā veseluma. Notiekošo ar interesi vēroja arī tūristi, mēģinot sajust to īpašo enerģiju, kas virmoja gaisā. Visa Bastejkalna nogāze bija izgaismota ar lāpām un svecēm, kas iedegtas par piemiņu tiem, kuri reāli bija cīnījušies par neatkarību. Priecēja tas, ka daudzi vecāki jau no mazotnes māca bērniem patriotismu, stāsta par svētkiem un ņem viņus līdzi, lai varētu izjust šo atmosfēru.
Taču pats interesantākais vēl bija priekšā – svinīgais pieņemšanas pasākums Rīgas pilī. Uz šo pieņemšanu tika nosūtīts ielūgums arī mūsu redakcijai. Mūsu nelielajai, bet aktīvi strādājošajai komandai tas bija nozīmīgs uzmanības un cieņas apliecinājums. Kā jau pagājušajā reizē, iespaidu atstāja pils iekštelpu greznība: telpu augstie griesti, pieklusinātais apgaismojums, lielās vāzes ar dzīvajiem ziediem, kas radīja patiesi svinīgu noskaņu. Vestibilā viesus sagaidīja trio, kas izpildīja muzikālus skaņdarbus.
Oficiālā daļa sākās tieši noliktajā laikā. Prezidents uzstājās divās valodās – latviešu un angļu -, sveicot visus valsts svētkos un paužot pateicību ikvienam, kurš strādā Latvijas labā. Pēc uzrunas visi viesi kopā nodziedāja valsts himnu.
Pēc tradīcijas pēc kāda laika valsts galva personīgi apsveica klātesošos un aprunājās ar tiem, kuri vēlējās pārmīt dažus vārdus. Tāpat izdevās parunāties ar kolēģiem no citiem Latvijas reģioniem, apspriest aktuālos jautājumus.
Man šī diena kļuva par atgādinājumu tam, cik svarīga ir vienotība un atbildība. Bet ielūgums uz Rīgas pili prezidenta vārdā – apliecinājums tam, ka tiek pamanīts un novērtēts arī nelielas redakcijas darbs un tas tiek cienīts.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Foto no autores personīgā arhīva
0 komentāru