Vienā no marta dienām, kad ārā plosījās cīruļputenis, Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta teritorijā tika atrasti vēl daži kaujas laukā kritušie karavīri. Pļavas un lauki Krāslavas apkārtnē joprojām atceras karu – katru gadu meklēšanas vienības šeit atrod Otrā pasaules kara karavīru mirstīgās atliekas tranšejās, bumbu bedrēs, ierakumos. Pieredzējuši karotāji un pavisam jauni puiši cīnījās, lēja asinis un palika šeit, mūsu Latgales zemē, toreiz nevērīgi aizraustās bedrēs, kas vēlāk aizauga ar zāli… Cik māmuļu, sievu, bērnu un citu tuvinieku nesagaidīja atgriežamies no kara savus mīļotos, lolotos?
“Kad, dēliņ, tu atnāksi no kariņa atpakaļ?” – šo jautājumu skaļi vai domās, sāpēs sažņaugtu sirdi, uzdeva katra māte. Nepārnāca ļoti daudzi, vēl sāpīgāk – daudzu atdusas vietas palika nezināmas… Meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits stāsta: “Mūsu vienība vairāk nekā 20 gadus nodarbojas ar Pirmajā un Otrajā pasaules karā bojāgājušo karavīru meklēšanu. Mēs nešķirojam, kas ir šis karavīrs pēc tautības – vācietis, krievs vai latvietis. Viņš ir cilvēks, un viņam ir tiesības tikt pienācīgi apbedītam, jo viņš gāja bojā, paliekot uzticīgs savam zvērestam.
Iveta LEIKUMA
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.12
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru