Ar Maijeru pāri esam pazīstami jau sen, pat vairs neatceros, cik gadus ilgst mūsu draudzīgās attiecības. Viņi ir vairāk kā apburoši – inteliģenti, simpātiski, sabiedriski un, pats galvenais, talantīgi.
Liktenis mūs pastāvīgi saved kopā – plašos gadatirgos un nelielos tirdziņos, radošo darbnīcu rāmumā, kur tiek rīkotas meistarklases, un visos iespējamos masu pasākumos. Jāsaka, ka visbiežāk tiekamies mākslinieku darbu izstāžu atklāšanās, kur mūziķis Aleksandrs Maijers, pareizāk, cilvēks – orķestris rada muzikālo fonu, kas vienlīdz labi harmonizē gan ar miniatūrām, gan audekliem, kas paredzēti plašākai apskatei. Fantastisko melodiju skaņās var sadzirdēt gan kluso ezera viļņu šļakstus un spēcīgo pavasara strautu burbuļošanu, gan nobriedušu labības vārpu šalkoņu, ja vajag – arī lietu pirms ilgi gaidītā pērkona negaisa maijā.
Paša rokām veidoto eksotisko instrumentu autors, iejūtoties komponista lomā, pārvalda improvizācijas mākslu, kas vienmēr atrod pārsteigto klausītāju sajūsminātu atsaucību. Pašam ne reizi vien ir veicies būt par aculiecinieku tam, cik sajūsmināti ir bijuši vernisāžu autori, dzirdot tik precīzi piemeklēto un izstādes darbiem atbilstošo muzikālo noformējumu.
Desmitiem netradicionālu instrumentu – tas ir ierasts mūsu talantīgā mākslinieka muzikālais komplekts. Reti sastopams unikāls izpildītājs, viņa tēlu iedvesmas brīžos ir pamanījusi arī mana kamera. Tas kadrs kļuva par galveno vērtību mākslas foto kolekcijā “Veltījums Krāslavai”. Nevainojams fotogēniskums, kas nav bieži sastopams. Kad talantīgu mūziķi liktenis apbalvo arī ar prasmīgām rokām, rodas īsts brīnums. Mūzikas instrumentu meistars – ļoti reta parādība. Te nepieciešama absolūtā dzirde, ko Visvarenais ir dāvājis Aleksandram. Starp diviem simtiem skanošo eksponātu mājas muzejā vairums ir paša rokām darināti. Galvenokārt tie ir pūšamie instrumenti, ir arī sitamie un pat stīgu. Ja viņa rīcībā nonāk kāds prozaisks bambusa gabaliņš, tad tas drīzumā noteikti iegūst flautas skanējumu. Zelta rokās un radošā darbībā neparastos mūzikas instrumentos pārvēršas sausi saulespuķu, latvāņu, niedru kāti un pat… ķirbis no dārza. Bet visas iespējamās plastmasas caurulītes, kas mūsdienās ir pieejamas, cik tīk, ir īsts atradums mūsu izgudrotājam. Vārdu sakot, skaņu pasaule viņam ir milzīgs visums, no kura izejas vairs nav.
Gadiem ejot, vaļasprieks, kas piesaistīja arī Ingu, kļuva par dominējošo specialitāti. Pirms piecpadsmit gadiem Maijeri aizrāvās ar keramisko svilpaunieku izgatavošanu. Tā parasts māls mākslinieku rokās iegūst ne tikai putna formu, bet kļūst par mūzikas instrumentu. Un kas ir pats pārsteidzošākais: starp simtiem eksponātu, kas demonstrēti gan Tērvetē, gan Daugavpilī, nav divu vienādu putnu. Turklāt muzikālo instrumentu putna formā lielums sniedzas no uzpirksteņa līdz īsta baloža izmēram. Jo lielāka muzikālā figūra, jo plašāka skaņu rinda, pareizāk, iespēju diapazons. Katra izstādes eksponāta izgatavošanas process ir sarežģīts. Sākumā Ingas prasmīgajās rokās no māla pikucīša rodas putnēns, pēc tam ar Aleksandra pūliņiem, to noskaņojot, putnēns pārvēršas par mūzikas instrumentu. Pēc apdedzināšanas ceplī putniņi, jau ieguvuši muzikālās īpašības, iegūst savu neatkārtojamo kolorītu – no melnas un baltas līdz pelēkai, bēšai un tumši brūnai krāsai. Lielajā izstādes stendā jūs neatradīsiet divus vienādus putnus. Bravo, māksliniece Inga!
Oriģinālo amatnieku darinājumi, kas tiek radīti stacijā “Krāslava”, jau sen ir ieinteresējuši Latvijas un ārvalstu tūristus. Piekrītiet, cienījamie lasītāji, ka māksliniecisks un skanošs suvenīrs iepriecinās ne tikai bērnus. Dziedošie cīruļi un lakstīgalas pēc vairākiem gadiem dažādās pasaules vietās ceļotājiem atgādinās par zilo ezeru zemes pasakaino skaistumu. Tā arī Maijeru putni aizlidoja uz ASV, Austrāliju un Japānu, par Eiropas valstīm pat nerunāsim. Tas ir spilgts piemērs tam, kā rodas unikāls tūrisma zīmols.
Bibliotēka Augstkalnē turpina pārsteigt, pēcsvētku klusumā te ir atklāta ekspozīcija ar nosaukumu “Ziemas putni”. Uzmanības centrā ir ne tikai simts māla putniņu, bet arī no “šokolādes folijas” izgatavotu sniegpārsliņu kolekcija. Tās arī ir Ingas izgudrojums, un divu vienādu starp desmitiem sniegpārsliņu nav. Kas attiecas uz prezentāciju, tad tā izvērtās interesantā sarunā par radošumu. Meistare atklāja ģimenes darbnīcas noslēpumus, bet izstādes eksponāti Aleksandra rokās pārvērtās mūzikas instrumentos. Monitorā tika demonstrēta videofilma – mājas darbnīcas retrospekcija par mūzikas instrumentu izgatavošanu. Ļoti labi iederējās izstāžu zālē izvietotais stends ar literatūru par putniem. Ieinteresētie skatītāji, bērni un pieaugušie, uzdeva jautājumus izstādes veidotājiem, saņemot vairāk nekā izsmeļošas atbildes. Pēc tam sekoja uzaicinājums uz Maijeru pāra vadīto meistarklasi. Grūti teikt, kas bija vairāk aizrāvušies – bērni vai vecāki. Radošums sākas no pārsteiguma, un, kad līdzās ir labsirdīgi meistari, aizrautības sēkla noteikti pārtaps dzinumos.
Jau kuru reizi no sirds pateicos Diānai Maksimovai par neparasto tēmu. Augstkalnes bibliotēkas vadītāja, stāstot par Maijeru ģimeni, burtiski izplūda komplimentu jūrā: talantīgi, nekad neatsaka… Pagājušajā vasarā Inga vadīja bezgala interesantu radošo darbnīcu, saistītu ar Līgo svētkiem. Plānos ir jaunas ieceres.
Augstkalne – gluži kā Krāslavas piepilsēta. Mani dārgie tautieši, nepalaidiet garām iespēju apmeklēt izstādi, kuras autori ir pārsteidzoši cilvēki, kuriem piemīt māksla dzīvot ar interesi.
Pārsteidzošais ir līdzās!
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru