No 2023. gada 13. līdz 17. februārim grāfu Plāteru vārdā nosauktajā Krāslavas poļu skolā norisinājās mūsu pilsētas vēstures izpētei veltīta projektu nedēļa. Tā kā Krāslavas pilsētai šogad aprit 100 gadi, mūsu skolēnu uzdevums bija noskaidrot, kā veidojās mūsu pilsēta, kā tas viss sākās. Zinātnieki uzskata, ka mūsu Krāslavas teritorija avotos minēta jau senatnē. Tomēr toreiz attīstība nebija strauja.
Patiesi milzīgu ieguldījumu pilsētas attīstībā un izglītībā devusi grāfu Plāteru ģimene. Viss sākās tālajā 18. gadsimtā, kad 1729. gadā grāfs Jans Ludvigs Broel Plāters par 14 000 dālderu nopirka Krāslavu. Poļu kultūrai toreiz un līdz pat mūsdienām Krāslavā ir nozīmīga loma. Piemēram, mūsu pilsētā ir īpašs akmens. Akmens pamatnē izkalts liels taisnstūris – 5 cm dziļš un 130 cm plats, uz kura iegravēts grāfu Broel-Plāteru dzimtas ģerbonis un datums “1729”.
Pastāv versija, ka reiz šajā vietā bijis liels mežs, kurā medījis Polijas karalis Augusts II. Pie akmens karalis apmeties paēst, un par godu šim notikumam akmenī tika iekalts gadskaitlis “1729”, un pats akmens līdz pat mūsdienām tiek saukts par Augusta akmeni. Tā tas varēja notikt, jo Augusts II patiešām bija Polijas karalis no 1697. līdz 1733. gadam, un 1729. gadā Krāslava bija iekļauta Polijas teritorijā. Augusta akmens kalpoja kā miesta robežakmens. Un Augusta iela nes Polijas karaļa vārdu. Un iedzīvotāji šo mikrorajonu dēvē par Augustovku.
Un tā, mūsu pilsētiņas attīstības vēsture aizsākās 18. gadsimtā. Droši vien pirms daudziem gadiem grāfs Jans Ludviks Broel Plāters bija apburts ar dabas krāšņumu un mūsu varenās upes zilumu, jo viņš nolēma iegādāties šo teritoriju un padarīt Krāslavu par vienu no attīstītākajām tirdzniecības vietām. Var tikai apbrīnot to, ka pirms vairāk nekā 200 gadiem šeit darbojās ādas, audumu, samta, dažādu rotu, krāsns katlu un pat spēļu kāršu ražošana. Tika atvērta slimnīca, aptieka, klīnika, Garīgais seminārs un bibliotēka. Krāslavā uz krāšņiem gadatirgiem ieradās ļoti daudz cilvēku. Daugava tolaik kalpoja kā nozīmīgs tirdzniecības ceļš. Tā laika izpēte ir tieši saistītas ar finansēm. Lai to saprastu, skolēni apmeklēja Krāslavas Vēstures un mākslas muzeju. Tur viņi uzzināja, kā parādījās nauda, kādas valūtas dažādos laikos bija mūsu pilsētas teritorijā. Viņi saņēma arī praktiskus padomus, kā pareizi rīkoties ar naudu, uzzināja, ka grāfi Plāteri ieguldīja milzīgus līdzekļus celtniecībā.
Piemēram, viņi organizēja baznīcu celtniecību. Tāpēc nākamais izpētes objekts bērniem bija Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca. Priesteris Eduards Voroņeckis laipni piekrita vadīt mācību ekskursiju. Viņš stāstīja, ka ikonu apgleznošanas procesā piedalījies pazīstamais poļu mākslinieks Jans Matejko. Priesteris stāstīja arī par svētajiem, kas attēloti uz altāriem. Izrādās, no 18. gadsimta vidus līdz 19. gadsimta vidum baznīcā bija viena no pirmajām (pēc dažiem avotiem pirmā) augstākās izglītības iestāde Latvijā – Garīgais seminārs. Tur sagatavoja nākamos priesterus. Šeit semināristiem bija iespēja apgūt septiņas valodas. Kopumā tika apmācīti 253 priesteri.
Skolēni nokāpa arī pazemes telpā zem baznīcas, kur atrodas grāfu ģimenes kapa vietas. Krāslava kļuva slavena arī pateicoties svētā mocekļa Donāta relikvijām. Pēc pāvesta rīkojuma katru gadu jūlija sākumā Krāslavā tiek svinēta svētā Donāta diena.
Nākamais solis bija 18. un 19. gadsimta modes izpēte. Bērni varēja izmēģināt sevi kā drēbniekus un no kreppapīra un improvizētiem materiāliem izveidot tērpu 18. gadsimta stilā. Taču grāfu dzīve nesastāvēja tikai no svarīgām lietām. Katra grāfu ģimene prata izklaidēties un atpūsties. Tāpēc skolēni piedalījās sporta sacensībās un sarīkoja īstu “Grāfu balli” ar leģendām, mūziku un jautriem konkursiem.
Grāfu Plāteru dzimta mūsu pilsētas teritorijā dzīvoja pirms vairāk nekā 200 gadiem. Tomēr joprojām darbojas Sv. Ludvika baznīca, aptieka, grāfu Plāteru vārdā ir nosaukta Krāslavas poļu skola, pils laukums un parks, pateicoties kuriem mūsu pilsēta ir populāra. Un poļu kultūra šajā teritorijā iesakņojusies pamatīgi. Krāslavas ģerbonī pieci airi apzīmē piecas pilsētā dzīvojošās pamattautības — latviešus, krievus, baltkrievus, poļus un ebrejus. Starp citu, 1923. gadā, kad Krāslavai piešķīra pilsētas statusu, pirmais pilsētas galva bija polis Lucians Gržibovskis.
Viņš turpināja attīstīt Krāslavu un rūpēties par mūsu pilsētu. Diemžēl pēc Pirmā pasaules kara un cīņas par neatkarību pilsēta bija nožēlojamā stāvoklī, tāpēc nācās smagi strādāt un atjaunot pilsētas ēkas. Bija jāremontē tilts, pili jāpārveido par Krāslavas ģimnāziju, jāatjauno ielas. Tika atvērtas poļu, baltkrievu un ebreju skolas. Izglītība tajā laikā tika ļoti novērtēta, jo tikai izglītoti cilvēki prata lasīt un rakstīt. Tas bija ļoti vērtīgi, jo galvenais informācijas un ziņu avots bija prese. Un, protams, skolā varēja iegūt dažādas prasmes. Zināšanas bija galvenā vērtība, jo tās bija instruments, ar kuru varēja uzlabot savu dzīvi. Ieguldījums mūsu pilsētas nākotnē bija nozīmīgs un vieds. Tāpēc tagad, pēc 100 gadiem, katrs mūsu pilsētiņas iedzīvotājs var ar lepnumu teikt ” esmu krāslavietis.”
Karīna BIRUĻE
0 komentāru