Latgales dabas skaistums ir nenoliedzams. Dažos laukos ir sarullēts siens, citos pēc ražas novākšanas palikuši rugāji.
Saskaņā ar apgalvojumiem, nomalē ir labi, viss savs. Par to, kā dzīvo Robežnieku pagastā, pastāstīja pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Krūmiņš. Starp citu, no pirmā augusta viņš tika iecelts arī par Indras pagasta pārvaldes vadītāju
Pirms runāt par pārvaldes lietām, Aivars Krūmiņš pastāstīja, kā nokļuvis vadītāja krēslā:
“Robeznieku pagastā strādāju kopš 2004. gada. Ierados šeit kā lauksaimniecības konsultants, tad biju datortehniķis, darba drošības speciālists, komunālās saimniecības vadītājs un kopš pagājušā gada novembra kļuvu par pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju, bet kopš šī gada jūlija tiku iecelts pārvaldes vadītāja amatā ”.
Uz manu jautājumu, kas bija visgrūtākais, stājoties amatā, Aivars Krūmiņš atbildēja, ka, būdams pienākumu izpildītājs, viņš jau iegāja “sliedēs”. Tāpēc īpašu grūtību nebija. “Es gribētu palīdzēt cilvēkiem, bet diemžēl birokrātiskās kavēšanās dēļ tas ne vienmēr ir iespējams tik daudz, cik cilvēki to vēlas.” Daudz kas ir atkarīgs no finansējuma. “Varu teikt vienu: mēs cenšamies optimāli izmantot finanšu līdzekļus mūsu pagasta iedzīvotāju interesēs. Es personīgi esmu pārliecināts, ka pagasts strādā un pastāv iedzīvotāju labā, nevis otrādi. “
[…]
Jeļena AVSJUKEVIČA
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.35
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru