Pēc karantīnas stingrajiem ierobežojumiem pavasarī un vasarā augusts izrādījās īsteni ražīgs mēnesis pasākumu ziņā. Ar prieku pieņemot ielūgumus uz svētkiem un festivāliem, neviļus apjuku prioritātēs.
Kad Elizabete Viļuma-Gražule draudzīgi uzaicināja mani veidot reportāžu par Pasta muzeja atklāšanu Aglonā, es vieglprātīgi atteicos. Tajā dienā, 1. augustā, Sīvera krastā sākās starptautiskais zemūdens mednieku festivāls; solījums jātur. Ja es tad būtu zinājis, ka Pasta un informācijas muzeja atklāšana Aglonā kļūs par Eiropas mēroga notikumu… Atvainodamies lūdzu savu bijušo kolēģi sagatavot publikāciju «Ezerzemes» lasītājiem. Konkrēta solījuma nebija. Tad radās iespēja labot misēkli: pagājušajā sestdienā Aglonā svinēja novada svētkus. Naivi uzskatīju, ka ar pāris stundām pietiks muzeja tēmas atspoguļošanai. Tūristi no Rīgas nesteidzās aizbraukt, apbēra Elizabeti ar jautājumiem un komplimentiem, un, kad mēs beidzot uzsākām dialogu, Artūrs pārliecinoši iejutās gida lomā. Nedaudz vēlāk aizrautīgais pāris man pastāstīja, ka plānotās 30–40 minūtes grupai nereti ievelkas uz pusotru stundu. Tas
uzskatāmi apliecina jaunā tūrisma objekta kultūrvēsturisko vērtību.
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.33
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru