Reklāma1300 × 130 px

Valsts policijas Latgales reģionālā pārvalde apkopoja darba rezultātus par 2025. gadu

Redakcija

Redakcija

Autors • 2026-03-06

Valsts policijas Latgales reģionālā pārvalde apkopoja darba rezultātus par 2025. gadu


25. februārī Valsts policijas Latgales reģionālajā pārvaldē notika ikgadējā preses konference, kurā žurnālisti tika iepazīstināti ar aizvadītā gada darba rezultātiem. Tajā piedalījās Latgales reģionālās pārvaldes priekšnieks Gundars Trops, Kārtības policijas biroja priekšnieks Jānis Anspoks un Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Jurijs Vasiļjevs.

Krāpšana: 2,7 miljonu eiro zaudējumi

Krāpnieki joprojām ir nopietna problēma. 2025. gadā no Latgales iedzīvotājiem izkrāpti aptuveni 2,7 miljoni eiro. Uzsākti 387 kriminālprocesi (2024. gadā — 243).

Ir aizturēti 25 krāpnieku kurjeri, kuri no apkrāptajiem cilvēkiem saņēma skaidru naudu. Visizplatītākā metode – telefona zvani no personām, kas uzdodas par policijas, komunālo dienestu vai citu iestāžu darbiniekiem. Policija uzsver, ka profilakse un sabiedrības informēšana joprojām ir galvenie instrumenti cīņā ar šāda veida noziegumiem.

Akcīzes preces un narkotikas

Akcīzes preču nelegālās aprites apkarošanas ietvaros 2025. gadā izņemti:
• 2 923 litri alkohola (2024. gadā – 11 920 litri),
• 44 271 931 cigarete (2024. gadā – 2 863 664),
• 50 065 litri degvielas (2024. gadā – 22 800).

Atklātas divas nelegālas degvielas tirdzniecības vietas, viena nelegāla alkohola ražotne un viena cigarešu ražotne.

Cīņā pret narkotiku apriti policija atklāja septiņas marihuānas plantācijas. Konfiscēti 96,33 kg hašiša, 51,33 kg žāvētas marihuānas, 4,35 kg amfetamīna, 450 g kokaīna un citas psihotropās vielas.

Noziedzīgie grupējumi un nelegāls televīzijas ierakstu saturs

Gada laikā policija pārtrauca vai ierobežoja septiņu noziedzīgo grupējumu darbību.

Turpināta cīņa pret nelegālu televīzijas satura izplatīšanu.

Tiesībsargājošās iestādes veica 110 pārbaudes, uzsākti 27 administratīvie un 6 kriminālprocesi.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas jomā valsts budžeta labā konfiscēti 9 866 069,30 eiro.

Satiksmes pārkāpumi un 21 bojāgājušais

Ceļu satiksmes drošība joprojām ir nopietns izaicinājums. 2025. gadā reģionā reģistrēti 2 257 ceļu satiksmes negadījumi, no tiem 365 – ar cietušajiem. Negadījumos bojā gāja 21 cilvēks, bet 436 guva traumas. Starp cietušajiem – 67 nepilngadīgie.

Īpašas bažas rada transportlīdzekļu vadīšana reibumā. Dienvidlatgales iecirknī fiksēti 260 šādi gadījumi, Ziemeļlatgales iecirknī – 619. Tūkstošiem pārkāpumu saistīti ar atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, nepiesprādzētām drošības jostām un transportlīdzekļa vadīšanu bez vadītāja apliecības.

Kopumā ceļu satiksmes jomā abos iecirkņos uzsākti vairāk nekā 45 tūkstoši administratīvo procesu.

Mazāk slepkavību un smagu noziegumu

Viena no vairāk pamanāmajām tendencēm ir sevišķi smagu noziegumu skaita samazināšanās. 2025. gadā reģistrēti 152 šādi noziegumi (2024. gadā – 171). Samazinājies arī smagu noziegumu skaits – 953, salīdzinot ar 1 016 gadu iepriekš.

Būtiski samazinājies slepkavību skaits. 2025. gadā uzsākti seši kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 116. un 117. panta, tostarp fiksēti trīs slepkavības mēģinājumi. Visas slepkavības faktiski ir atklātas. Salīdzinājumam – 2024. gadā reģionā tika reģistrētas 18 slepkavības.

Kā atzīmēja Jurijs Vasiļjevs, sasniegts zemākais laupīšanu skaits kopš 2016. gada. 2025. gadā reģistrētas 15 laupīšanas (2024. gadā – 28), bet 2016. gadā policija fiksēja 75 šādus noziegumus.

Automašīnu zādzības: Dienvidlatgales iecirknī situācija ir labāka nekā Ziemeļlatgales iecirknī

2025. gadā reģionā nozagti 34 automobiļi (2024. gadā – 36). Visbiežāk zagtas Audi, VW un Mercedes markas automašīnas.

Situācija ievērojami uzlabojusies Dienvidlatgales iecirknī, kurā ietilpst Daugavpils un Krāslava: šeit reģistrētas 12 zādzības – par 12 mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt Ziemeļlatgales iecirknī fiksētas 22 automašīnu zādzības, kas ir par 10 vairāk nekā 2024. gadā.

Ģimenes konflikti un profilakse

Kā uzsvēra Jānis Anspoks, samazinājies izsaukumu skaits saistībā ar sadzīves un ģimenes konfliktiem – 1 416 pret 1 497 2024. gadā. Tas tiek saistīts ar pastiprinātu preventīvo darbu, īpaši tādās adresēs, kas atkārtoti nonāk policijas redzeslokā.

Nelikumīga migrācija un jauni izaicinājumi

Gada laikā ir aizturēti 254 nelikumīgie migranti un 23 viņu pārvadātāji. Pārbaudīti desmitiem tūkstošu transportlīdzekļu un personu.

Bezpilota aviācijas jomā 2025. gadā Valsts policija saskārās ar jaunu izaicinājumu – bezpilota gaisa kuģiem. Reģistrēti 113 administratīvie procesi. Policija turpina attīstīt kontroles un reaģēšanas iespējas šajā jomā.

Personāla jautājums: Latgalē kadru trūkums ir minimāls

Tiek turpināts personāla komplektēšanas process. Ja 2024. gadā darbinieku trūkums bija 7%, tad 2025. gadā tas samazinājies līdz 4,38%. 2026. gada februārī šis rādītājs ir 4,7%.

Apkopojot rezultātus, Latgales reģionālās pārvaldes priekšnieks Gundars Trops uzsvēra, ka īpaši nozīmīga ir sadarbība ar iedzīvotājiem:
“Tikai ar visas sabiedrības kopīgiem spēkiem iespējams panākt ilgtspējīgus rezultātus sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.”

2025. gada rezultāti rāda, ka, neraugoties uz pastāvošajiem izaicinājumiem – krāpšanu, nelegālu narkotiku apriti un ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugumu – policijai izdodas panākt taustāmus rezultātus un saglabāt situācijas kontroli.

Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē «Ezerzeme» — digitāli vai drukātā formātā

E-avīze no 7,50 €/mēn. — pieeja web un mobilajām lietotnēm, par 90% mazāk reklāmu. Vai izvēlies drukāto laikrakstu "Ezerzeme" no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī digitālajai versijai.

0 komentāru

    Pievienojies sarunai

    Pievieno komentāru

    Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

    Reklāma1300 × 130 px

    Jaunākie

    1. Kultūra2026-06-18

      Teātris vieno, iedvesmo un dzīvo iestudējumu skatē “Tu saki…”

    2. Noderīgi2026-06-18

      Sadarbība savstarpēju pretenziju vietā: ko vecāki un skolotāji var paveikt, apvienojot spēkus 2. daļa: Skolēnu laika organizēšana un īpašas apmācības programmas

    3. Viedoklis2026-06-18

      Nedēļa pasaulē

    4. Noderīgi2026-06-18

      Nedēļa pasaulē

    5. Noderīgi2026-06-18

      Nedēļa pasaulē

    6. Noderīgi2026-06-18

      Valstiskuma balva pasniegta mecenātam un sabiedriskajam darbiniekam Vilim Vītolam

    7. Noderīgi2026-06-18

      Raklete: siers un kartupeļi vai ganu maltīte aristokrātiem

    8. Sabiedrība2026-06-18

      Vēl nav vakars…

    9. Sports2026-06-18

      Futbola diena Krāslavā

    10. Kultūra2026-06-18

      II Baltica 2017 – cīņa par ceļazīmi

    Populārākie

    1. Kultūra2026-06-18

      Teātris vieno, iedvesmo un dzīvo iestudējumu skatē “Tu saki…”

    2. Noderīgi2026-06-18

      Valstiskuma balva pasniegta mecenātam un sabiedriskajam darbiniekam Vilim Vītolam

    3. Sabiedrība2026-06-18

      Vēl nav vakars…

    4. Kultūra2026-06-18

      II Baltica 2017 – cīņa par ceļazīmi

    5. Kultūra2026-06-05

      Grāveru brīvdabas estrādes sezonas atklāšana “ Iedejot vasarā”

    6. Sabiedrība2026-06-05

      Ballīte bērniem Dagdā

    7. Izglītība2026-06-05

      “Selgas” jubilejas konkursā uzvar bērnudārzs no Krāslavas

    8. Kultūra2026-06-05

      Bērnības diena Robežniekos

    9. Izglītība2026-06-05

      Attīstība caur kustību: noslēgušās bezmaksas Barboleta nodarbības bērniem

    10. Kultūra2026-06-05

      Svētki mazajiem novadniekiem

    Reklāma 1300 × 130 px
    Projektu līdzfinansē

    Eiropas Savienības atbalsts mediju attīstībai

    Finansē Eiropas Savienība — NextGenerationEU un Nacionālā attīstības plāna 2027 logotipi

    Mediju uzņēmums piedalās projektā "Latvijas Mediju nozares kompetenču centrs" (Nr. 2.2.1.5.i.0/2/24/A/CFLA/001), kurš tiek īstenots ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2.1.5.i. investīcijas "Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana" pasākumā "Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai" ietvaros un saņem atbalstu mediju speciālistu apmācībām un digitālās attīstības modernizācijai.