Lielas nozares konferences pārcelšanu no Rīgas uz Krāslavu daudzi varētu nosaukt par gudru politisku soli pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Jo īpaši tāpēc, ka runa ir par ekonomikas ministru Viktoru Valaini, vienu no ievērojamākajiem pašreizējās valdības locekļiem.
Tomēr jau sarunas laikā kļuva skaidrs, ka vizītes mērķis nebija tikai pasākuma rīkošana ārpus galvaspilsētas. Lēmums pārcelt būvniecības nozares konferenci “Regulēšana | Finansējums | Ilgtspējība” uz Krāslavu bija signāls par to, ka pierobežas reģiona jautājumi ir jāapspriež nevis no kabinetiem Rīgā, bet gan uz vietas – tur, kur cilvēki ikdienā saskaras ar ģeopolitisko pārmaiņu, investīciju aizplūšanas un jaunu drošības izaicinājumu sekām.
Uz Krāslavu bija atbraukuši valsts lielāko uzņēmumu, valsts iestāžu un finanšu iestāžu vadītāji. Dažiem no viņiem šī bija pirmā iepazīšanās ar mūsu reģionu. Savukārt vietējiem uzņēmējiem tā bija iespēja klātienē pastāstīt par savām problēmām un priekšlikumiem tiem cilvēkiem, kas pieņem lēmumus valsts līmenī. Tieši šāda sarunas ļauj labāk izprast reālās problēmas un ātrāk rast risinājumus, kas nepieciešami gan uzņēmējiem, gan reģiona iedzīvotājiem.
Tikpat svarīgs ir vēl viens jautājuma aspekts: cilvēku motivēšana saistīt savu nākotni ar dzimto novadu. Tas jo īpaši attiecas uz jauniešiem. Kad valdības pārstāvji apmeklē reģionu un kad tiek apspriestas jaunas atbalsta programmas, investīcijas, mājokļi un darbavietas, tas signalizē, ka pierobežas apgabaliem ir attīstības perspektīvas, un tāpēc ir iemesli šeit dzīvot, strādāt un veidot savu nākotni.
Pēc konferences ekonomikas ministrs Viktors Valainis atbildēja uz mūsu avīzes jautājumiem.
– Kāpēc par konferences norises vietu tika izvēlēta Krāslava?
– Tā nebija nejaušība. Manuprāt, tas bija ļoti labs lēmums. Mēs diezgan bieži sazināmies ar Krāslavas novada pašvaldības priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, īpaši pēdējā laikā, kad pierobežas teritorijas ir saskārušies ar jauniem izaicinājumiem. Mēs esam apsprieduši dažādus risinājumus un apsvēruši, ko varētu darīt, lai atbalstītu iedzīvotājus un uzņēmējus.
Kādā brīdī nonācām pie secinājuma, ka valdības amatpersonām vajadzētu biežāk braukt uz novadiem. Tāpēc mēs nolēmām nevis tikai sarīkot ministra vizīti, bet pārcelt uz Krāslavu visu konferenci, kas sākotnēji bija plānota Rīgā. Tādā veidā mēs vēlējāmies parādīt, ka atbalsts novadiem jāizrāda ne tikai vārdos.
– Ko šādi pasākumi reāli sniedz novadam?
– Pirmkārt un galvenokārt, tie ir cilvēki. Šodien daudzi konferences dalībnieki paliks Krāslavā nevis uz dažām stundām, bet gan uz vairākām dienām. Viņi ir apmetušies vietējās viesnīcās un viesu namos, bauda vietējo sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu pakalpojumus un iepazīst novadu.
Bet vēl svarīgāk ir tas, ka konferencē piedalās to uzņēmumu pārstāvji, kas ik gadu iegulda aptuveni miljardu eiro Latvijas ekonomikā. Daudzi no viņiem Krāslavu apmeklēja pirmo reizi. Viņiem radās iespēja savām acīm redzēt novadu, izprast, kādas šeit ir pieejamas uzņēmējdarbības attīstības iespējas, un satikt vietējos uzņēmējus.
Ir ļoti svarīgi, lai investori skatītos tālāk par Rīgu. Latvija ir daudz lielāka nekā tās galvaspilsēta. Un, ja cilvēki šeit ierodas, veido kontaktus un saskata novada potenciālu, tas jau rada pamatu turpmākai sadarbībai un jauniem projektiem.
Šodien es satikos ar vietējiem uzņēmējiem. Arī viņiem iespēja klātienē parunāt ar valsts līmeņa vadītājiem ir ļoti nozīmīga.
– Pēdējos gados pierobežas teritorijas ir saskārušās ar nopietnām ekonomiskām grūtībām. Kādi atbalsta pasākumi ir spēkā jau šodien?
– Pēc 2022. gada pierobežas novadu ekonomika patiešām ir piedzīvojusi nopietnus satricinājumus. Daudzi uzņēmumi vēsturiski ir sadarbojušies ar austrumu tirgiem. Šīs saites bija leģitīmas, un tās tika veidotas gadu desmitiem. Tāpēc mēs nevaram vienkārši pateikt cilvēkiem, lai viņi paši tiek galā paši.
Valsts pienākums ir sniegt palīdzību. Tieši tāpēc mēs iestājamies par papildu instrumentiem pierobežas novadu atbalstam. Būtībā tas nozīmē papildu investīcijas reģionālajā attīstībā.
Vesela rinda programmu jau ir ieviestas. Piemēram, mēs esam ieviesuši atvieglotus aizdevumu nosacījumus uzņēmējiem pierobežas novados. Šodienas konferencē mēs jau dzirdējām konkrētus piemērus tam, kā uzņēmumi izmanto šīs iespējas un maina savus attīstības plānus.
Mēs pastāvīgi meklējam jaunus risinājumus un izvērtējam katru nozari no tāda skatupunkta, kā mēs varam vēl vairāk atbalstīt pierobežas teritorijas.
Ir svarīgi saprast vēl vienu lietu. Šeit nav runa tikai par ekonomiku. Cilvēkiem ir nepieciešama pārliecība par nākotni. Jaunām ģimenēm ir nepieciešama perspektīva. Jaunajiem speciālistiem ir jāsaprot, ka viņi šeit var dzīvot, strādāt, augt, dibināt ģimenes un veidot karjeru. Ja šādas motivācijas nebūs, novadam būs grūti noturēt cilvēkus.
Tāpēc pierobežas novadu atbalstīšana nav vienreizēja iniciatīva, bet gan ilgtermiņa valdības politika.
– Pēdējā laikā iedzīvotāji ir īpaši noraizējušies par dronu parādīšanos robežas tuvumā. Vai ir plānots sniegt atbalstu cilvēkiem zaudējumu nodarīšanas gadījumā?
– Jā. Jau 27. jūnijā valdība izskatīs priekšlikumus par kompensācijas mehānismu, ja droni nodarīs fiziskus bojājumus iedzīvotāju vai uzņēmēju īpašumam.
Ja tiks bojāta automašīna, dzīvojamā ēka vai cits īpašums, ir jābūt skaidrai kompensācijas saņemšanas kārtībai. Mēs iestājāmies par šo risinājumu un saņēmām kolēģu atbalstu valdībā.
Taču ir arī otrs aspekts – sabiedrības informēšanas sistēma. Tai nepieciešami ievērojami uzlabojumi.
Es esmu bijis Ukrainā un redzējis, kā līdzīgas sistēmas darbojas tur. Arī Latvijā brīdinājumiem jābūt precīzākiem un efektīvākiem. Cilvēkiem ir jāsaņem savlaicīga informācija un jāsaprot, kas notiek, taču vienlaikus sistēmai nevajadzētu radīt nevajadzīgu paniku un faktiski apturēt dzīvi novadā.
Mēs jau esam redzējuši piemērus tam, kā traucējumi vai pārmērīga piesardzība ietekmēja uzņēmumu darbu, izglītības iestādes un cilvēku ikdienas dzīvi. Tāpēc ir jāatrod līdzsvars starp drošību un normālu ekonomikas funkcionēšanu.
Ir īpaši svarīgi, lai pierobežas iedzīvotāji justu atbalstu no valsts puses un saprastu, ka viņi netiks atstāti vieni jauno problēmu risināšanā.
– Valdība nesen nolēma piešķirt papildu līdzekļus tūrisma atbalstam pierobežas novados. Kam tieši šie līdzekļi tiks izmantoti?
– Jā, tieši vakar valdība atbalstīja finansējuma pārdali 1,5 miljonu eiro apmērā. Mēs detalizēti apspriedām šo jautājumu ar tūrisma nozares pārstāvjiem un kopīgi noteicām, kā šie līdzekļi tiks izmantoti visefektīvāk.
Mēs runājam par veselu aktivitāšu kompleksu. Tas ietver žurnālistu vizītes uz novadiem, Latvijas tūrisma nozares dalību starptautiskās izstādēs un sadarbību ar ceļojumu aģentūrām, lai mudinātu tās aktīvāk iekļaut Latgali savos maršrutos. Mēs vēlamies parādīt cilvēkiem, ka pierobežas teritorijas nav riska zona, bet gan vieta ar milzīgu tūrisma potenciālu, skaistu dabu, bagātu kultūru un viesmīlīgiem cilvēkiem.
Visas aktivitātes jau ir saskaņotas ar nozari. Mums nav nodoma tās atlikt uz vēlāku laiku. Lēmums ir pieņemts, un darbs sākas praktiski nekavējoties.
Saskaņā ar mūsu aplēsēm, informatīvā kampaņa var aptvert aptuveni 33 miljonus potenciālo tūristu visā pasaulē. Tie ir cilvēki, kuri varētu ierasties Latvijā gan atpūtas, gan darījumu vai sporta tūrisma ietvaros.
– Vai jūs tiešām domājat, ka Krāslavas novadam ir tāds potenciāls?
– Bez šaubām. Vēl jo vairāk, es pats biju pārsteigts, uzzinot, ka esmu pirmais neatkarīgās Latvijas ekonomikas ministrs, kurš oficiālā vizītē apmeklējis Krāslavas novadu.
Es esmu šeit bijis ne vienreiz vien, un varu ar pilnīgu pārliecību teikt: Krāslavas novadam ir milzīgs potenciāls. Te dzīvo ļoti talantīgi un strādīgi cilvēki. Šeit strādā valsts līmeņa uzņēmēji, ir interesanti inovatīvi projekti un ļoti drosmīgas idejas.
Es apbrīnoju, kā vietējie uzņēmēji raugās nākotnē. Viņiem ir plāni, viņiem ir sapņi, viņiem ir vēlme attīstīties. Un esmu gatavs pēc iespējas vairāk atbalstīt šīs iniciatīvas valsts līmenī.
Daudzi risinājumi, kas šodien tiek ieviesti visā Latvijā, ir radušies no Krāslavā uzsāktajām iniciatīvām. Piemēram, speciālistu piesaistes problēma. Uzņēmumi ir gatavi radīt darbavietas, bet jaunās ģimenes nevar atļauties mājokli. Tieši šeit mēs izdzirdējām par šo problēmu un sākām meklēt risinājumu.
Rezultātā tika izveidota programma hipotekārās kreditēšanas atbalstam novados. Mēs ņēmām vērā pat tādas nianses kā nekustamā īpašuma vērtētāju darbs, jo mazās pilsētās arī tas kļuvis par šķērsli. Tas viss tika darīts, lai jaunie speciālisti varētu ierasties novados, iegādāties mājokli, dibināt ģimeni un veidot šeit savu nākotni.
Ja tirgus pats nevar atrisināt kādu problēmu, valstij ir jāpalīdz. Īpaši, ja runa ir par novadu nākotni.
– Pašlaik pierobežas teritoriju infrastruktūrā tiek ieguldīti ievērojami valsts līdzekļi. Vai jums neliekas, ka lielākajai daļai šo līgumu vajadzētu palikt vietējo uzņēmumu pārziņā?
– Es pilnībā piekrītu šai pieejai.
Ilgu laiku pastāvēja prakse sadalīt valsts ieguldījumus tā, ka ievērojama līdzekļu daļa faktiski aizplūda no novadiem. Šodien šo pieeju ir nepieciešams mainīt.
Ir ļoti svarīgi, lai nauda strādātu tur, kur tā nonāk. Ja valsts iegulda konkrētā novadā, ieguvējiem vajadzētu būt gan vietējiem uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Protams, visam jānotiek likuma ietvaros un godīgas konkurences apstākļos. Taču kopumā valdības domāšanai ir jāmainās. Mums jāskatās ne tikai uz konkrēta projekta īstenošanu, bet arī uz tā ietekmi uz vietējo ekonomiku.
Ceru, ka šodien notiekošās pārmaiņas valsts pārvaldes sistēmā palīdzēs virzīties šajā virzienā.
– Kādu jaunu informāciju šodien dzirdējāt no Krāslavas novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem?
– Mani patīkami pārsteidza vietējo pašvaldību pārstāvju aktualizētā tēma par digitālajiem risinājumiem.
Ministriju līmenī mēs bieži runājam par digitalizāciju, bet vietējā līmenī šādas iniciatīvas ne vienmēr redzam. Šeit dzirdējām konkrētus priekšlikumus par to, kā vienkāršot mijiedarbību starp valsti un pašvaldībām, tāpat arī kā paātrināt procesus, izmantojot modernās tehnoloģijas.
Īpaši svarīgi ir tas, ka runa nav vairāku miljonu ieguldījumiem. Daudzus procesus jau šodien var padarīt ātrākus un ērtākus. Tas ļauj ietaupīt laiku, samazināt birokrātiju un padarīt pievilcīgāku vidi investoriem.
Turklāt esmu vēlreiz pārliecinājies, ka mums ir labāk jāinformē cilvēki par jau notikušajām izmaiņām.
Piemēram, šodienas diskusijas laikā tika izvirzīti jautājumi par procedūrām būvniecības nozarē, kas jau sen ir vienkāršotas. Mēs dažkārt sastopamies ar situācijām, kad cilvēki turpina orientēties uz veciem noteikumiem, lai gan likumdošana jau ir mainījusies.
Tāpēc mūsu uzdevums ir ne tikai īstenot reformas, bet arī izskaidrot tās cilvēkiem.
Digitalizācija, mākslīgais intelekts un modernās tehnoloģijas – galu galā tās nedarbojas pašu tehnoloģiju dēļ. Tām vajadzētu padarīt cilvēku dzīvi vieglāku un ekonomiku efektīvāku. Un no tā iegūs visi, pat tie, kas nekad nav lietojuši datoru.
Ja mūsdienīgi risinājumi ļaus uzņēmējam ātrāk saņemt pakalpojumu, atvērt ražotni vai īstenot investīciju projektu, ieguvējs būs viss novads.
– Konferences laikā tika izvirzīta ideja par Ekonomikas ministrijas pārstāvniecības izveidi pierobežā. Cik reāli tas ir iespējams?
– Mēs jau esam spēruši pirmo soli šajā virzienā. Mūsu pārstāvniecība veiksmīgi darbojas Jelgavā, un šī pieredze ir izrādījusies ļoti noderīga.
Tāpēc mēs patiešām apsveram iespēju atvērt vēl vienu pārstāvniecību kādā no pierobežas novadiem, tostarp Krāslavā.
Ideja ir tāda, ka jābūt tuvāk uzņēmējiem un iedzīvotājiem, lai cilvēkiem nebūtu jābrauc uz Rīgu, lai risinātu katru jautājumu. Lai ministrijas pārstāvji būtu pieejami uz vietas un varētu operatīvi palīdzēt uzņēmumiem.
Lēmums vēl nav pieņemts, bet mēs nopietni apsveram šo iespēju.
– Un visbeidzot, ko jūs novēlētu Krāslavas novada iedzīvotājiem?
– Pirmām kārtām – novērtēt jau paveikto un saglabāt lepnumu par to.
Es uzskatu, ka Krāslavas iedzīvotāji var pamatoti lepoties ar savu novadu, savu darbu un saviem sasniegumiem. Saglabājiet optimismu, humora izjūtu un to raksturu, kas vienmēr ir izcēlis Latgales iedzīvotājus.
Nezaudējiet savu neatlaidību un spēju pastāvēt par savu taisnību. Ja cilvēki ir gatavi sadarboties un kopīgi strādā, lai panāktu taisnīgus risinājumus, var paveikt daudz.
Man ļoti patīk vēl viena vietējo iedzīvotāju īpašība – viņu sirsnība. Gadu gaitā esmu saticis ļoti dažādus cilvēkus: uzņēmējus, komunālo pakalpojumu darbiniekus, ciematu un pilsētu iedzīvotājus. Un šeit cilvēki runā godīgi. Viņi nemēģina izlikties par kādu citu, viņi nemēģina izskaistināt realitāti. Viņi saka tā, kā tas ir.
Tas man ir ļoti svarīgi. Tikai tad, kad dzirdi cilvēku patiesās problēmas un viņu patiesās domas, var pieņemt pareizos lēmumus un panākt reālas pārmaiņas.
Viktors Valainis vairākkārt ir uzsvēris, ka novadam ir nākotne, ka šeit ieplūst investīcijas, tiek radītas darbavietas, aug uzņēmumi un rodas pašrealizācijas iespējas. Tas nozīmē, ka ir iemesli ne tikai lepoties ar savu novadu, bet arī veidot savu dzīvi tieši šeit, dzimtajā zemē.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Uz foto: Viktors Valainis
Anatola KAUŠĶALA foto
0 komentāru