Aglona ir izcilu makšķernieku dzimtene – pludiņmakšķernieki, spiningotāji, džigotāji. Pats biju liecinieks tam, kā gadus desmit valsts un starptautiskā līmeņa meistari vasaras un ziemas sacensībās šeit pasniedza neaizmirstamas meistarklases. Iespaidots ar rudens spiningotāju sacensībām, kad sensacionālos lomus greznoja skaistuļi zandarti, nemaz nešaubījos, ka pirmajā marta sestdienā tajā pašā Cirīša ezerā neiztiks bez pārsteigumiem, bet…
Preiļu novada atklātajā čempionātā zemledus makšķerēšanā, kad uz ledus dodas ap piecdesmit pretendentu uz prestižām balvām, pat nešaubījos, ka ezers sportistiem dāvās kilogramīgus asarus un brekšus. Turklāt pēc visām makšķerēšanas pazīmēm laikapstākļi izvērtās lieliski, kaut gan dažbrīd no ziemeļiem uzpūta ass vējiņš. Arī pēc desmitiem, kad no aiz mākoņiem izlauzās saule un sāka sārtot makšķernieku sejas, āliņģi pārklājās ar ledu. Lielajā sektorā ar dziļumu no trīs līdz septiņiem metriem – visas iespējas eksperimentiem. No biežajām tukšajām copēm kļuva skaidrs: laiks kā martā, cope kā februārī. Un, ja agrais rīts nevienu neiepriecināja ar īstu trofeju, tad līdz finišam uz brīnumu nemaz nevajadzētu cerēt. Tikai mūsu brālis – makšķernieks nekad nepadodas. Gadījums, kad cerība mirst pēdējā.
[..]
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.10
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru