Vasara pagājusi… Agrā rudens simbols – smagie, sārtie pīlādžu ķekari, kurus vēl nav skāruši izsalkušo putnu bari, un biezie miglas vāli virs ūdens. Klimats nervozē, ar gadiem aizvien pamanāmāk. Tikai septembra pirmajā sestdienā rīts – kā pēc pasūtījuma.
Makšķernieka laimes sastāvdaļas – omulīgs krasts, klusums, labvēlīgs laiks un laba kompānija. Tā arī bija, un, kad pulksten desmitos no rīta ierados pie Andra Kurmja kvadrātveida dīķa, saskaitīju tieši četrus desmitus pretendentu uz prestižajām balvām. Saspiestos apstākļos, bet draudzīgi. Tomēr, godīgi sakot, galvenajam idejas autoram sacensību rīkošanai mākslīgajos dīķos ir pienācis laiks aizdomāties par ūdens virsmas paplašināšanu. Atzīstos: aizejošā siltā sezona Daugavas ūdeņos bija tik neveiksmīga, ka atmiņā nepalika neviena rītausma, par kuru pēc gadiem stāstot, var plaši izplest rokas. Iepriecināt dvēseli nācās sacensībās, no malas aizrautīgi vērojot kolēģus. Pat svešs pludiņš apbur un apreibina, dziedinot no noguruma. Apburošā Latgales daba veldzē un attīra cilvēka dvēseli. Makšķerēšanā svarīgs nav rezultāts, bet process [..]
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.36
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru