3. martā Krievijas Federācijas informācijas portālos parādījās ziņa par “ukraiņu diversantu grupējuma iekļūšanu Krievijas teritorijā”. Ziņojumi sniedza ļoti dīvainu informāciju, kas bija pretrunā viena otrai.
Arī publicētie video un foto materiāli nedod iespēju pārbaudīt to autentiskumu. Krievijas Federācijas varas iestādes paziņoja par “terora aktu”, bet “uzbruka” diviem maziem ciematiem Brjanskas apgabala pierobežas joslā. Krievijas avoti vēsta, ka “reida” laikā gājuši bojā vismaz divi cilvēki un ievainots bērns, kurš sēdējis automašīnā, kas vedusi bērnus uz tuvāko skolu.
Tomēr dažas stundas vēlāk tie paši avoti, atsaucoties uz Brjanskas apgabala administrācijas vadītāja pienākumu izpildītāju, ziņoja, ka visas reģiona skolas strādā attālināti, tāpēc neviens vienkārši nevarēja nevienu aizvest līdz skolai. Ukrainas puse noliedz visas apsūdzības par līdzdalību “uzbrukumā”. Drīz vien kļuva zināms, ka par “reidu” atbildību uzņēmās organizācija ar nosaukumu “Krievu brīvprātīgo korpuss”, par kuru zināms maz. Žurnālistiem publicētajās fotogrāfijās izdevies atpazīt Denisu Kapustinu, diezgan pazīstamu labējo radikāli no Krievijas. Pēc ekspertu domām, patiesība par šo “reidu” kļūs zināma tikai pēc kara beigām, lai gan daži avoti jau uzskata “Krievu brīvprātīgo korpusu” par partizānu organizāciju, kas cīnās pret Putina režīmu un tā atbalstītājiem.
Jau minētais Deniss Kapustins tiek apsūdzēts atentāta organizēšanā pret uzņēmēju, televīzijas kanāla “Carjgrad” dibinātāju Konstantīnu Malofejevu. Malofejevs ir pārliecināts Vladimira Putina politikas atbalstītājs, iepriekš viņš tika atzīts par iesaistītu Krimas aneksijā, 2014. gadā, rosinot militāru konfliktu Ukrainas austrumos.
6. marta pēcpusdienā atsevišķos platformas Telegram kanālos parādījās video, kurā fiksēts, kā Krievijas militārpersonas izpilda nāvessodu Ukrainas karagūsteknim. Ukrainas politiķi aktīvi komentē video, aicinot nekavējoties izmeklēt šo gadījumu, norādot uz kara likumu neievērošanu, kā arī vairāku starptautisku līgumu pārkāpšanu. Videoklipā kāds gūsteknis pirms nāves paspēj pateikt: “Slava Ukrainai!”, pēc kuras tiek brutāli nošauts, fonā skanot rupjībām krievu valodā. Šī video autentiskums vēl nav pierādīts, taču jau nākamajā dienā Ukrainas militārās pavēlniecības pārstāvji ziņoja, ka video fiksēts nāvessods Timofejam Šaduram, armijas vienības karavīram, kurš karoja uz ziemeļiem no Bahmutas pilsētas un kurš tika uzskatīts par pazudušu šī gada februāra sākumā. Vienlaikus parādījās informācija, ka kara biedri video atpazina kādas citas vienības karavīru. Izmeklēšana turpinās. “Šodien tika publicēts video, kurā okupanti zvēriski nogalina karavīru, kurš drosmīgi teica viņiem acīs: “Slava Ukrainai!” Vēlos, lai mēs visi kopā, vienoti, atbildētu uz viņa vārdiem: “Slava varonim! Slava varoņiem! Slava Ukrainai!”. Un mēs atradīsim slepkavas,” pavēstīja prezidents Volodomirs Zelenskis.
Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins, uzstājoties Komunistiskās partijas kongresa laikā, asi kritizēja ASV un šīs valsts vadību. Ķīnas līdera retorika bija neparasti skarba. Viņš apsūdzēja Vašingtonu “Ķīnas apspiešanas kampaņas” organizēšanā. Tajā pašā laikā politiķis ļoti sirsnīgi izteicās par Krieviju, pirmo reizi pēc ilgāka laika nosaucot Krievijas Federāciju par Ķīnas galveno partneri. Eksperti ir nobažījušies par šādu ASV galvenā konkurenta retorikas saasinājumu pasaules arēnā. ASV un Ķīnas attiecībās iestājies grūts periods, valstu nesaskaņas visspilgtāk izpaužas attieksmē pret Krievijas un Ukrainas konfliktu, kā arī pret Taivānas statusu, ko Ķīna uzskata par savu teritoriju. Amerikāņu diplomāti savos izteikumos centās nogludināt asumu, sakot, ka ASV administrācija nemeklē konfliktu attiecībās ar Ķīnu, dodot priekšroku palikt par šīs valsts galveno ekonomisko konkurentu.
Krievijas uzbrukums Ukrainai ļoti būtiski ietekmējis Krievijas Federācijas kultūras dzīvi. Daudzi mākslinieki un citi kultūras darbinieki pametuši valsti pirmajos mēnešos pēc kara sākuma. Visur tiek atceltas plānotās ārvalstu muzeju kolekciju šedevru izstādes, tiek atceltas ekskursijas. Kultūras sfēra cieš zaudējumus, un muzeju un galeriju darbinieki ir vienkārši izmisuši. “Daži mākslinieki krituši apātijā, daži sākuši asi izteikties, ka pārtrauks jebkādu sadarbību ar valsts institūcijām”, tik emocionāli izteicās viens no Maskavas Tēlotājmākslas muzeja darbiniekiem. Atklātajos avotos publicētā informācija liecina, ka aptuveni četrdesmit procenti aktīvo “pirmā ešelona” kultūras un mākslas darbinieku pametuši Krieviju.
Eiropas Savienība 8. marta priekšvakarā noteica sankcijas pret diviem Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas Maskavas apgabala departamenta darbiniekiem, kuri aktīvi piedalījās vardarbībā pret sievietēm, kuras aizturētas par piedalīšanos pretkara protestos, kas notika Maskavā pagājušā gada martā. Policijas darbinieki Ivans Rjabovs un Aleksandrs Fedorinovs aktīvi piedalījās aizturēto spīdzināšanā un pazemošanā. “Policijas darbinieki smacēja aizturētās ar plastmasas maisu, lēja acīs antiseptisko līdzekli, aplēja ar ūdeni, spārdīja un piedraudēja ar ieročiem. Viņi visi bija ģērbušies civilā apģērbā un atteicās nosaukt savus vārdus,” ziņoja British Broadcasting Corporation (BBC), žurnālisti, kuri veica neatkarīgu izmeklēšanu, kuras rezultātā tika uzņemta dokumentālā filma. “Vakar personīgi apkopoju gada rezultātus kopš aizturēšanas brīža, tas nebija viegli. Taču tagad esmu valstī, kur nebaidos ar to dalīties sociālajos tīklos. Es jau zinu, ka daudzu manu paziņu viedoklis par karu un Putina režīmu ir kļuvis viennozīmīgāks, un Rjabova iekļaušana sankciju sarakstā tikai stiprina manus argumentus un ticību, ka viss ir izdarīts un pateikts pareizi,” sociālajos tīklos dalījās viena no Krievijas policijas brutalitātes upuriem.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.
0 komentāru