Vēl nesen Krievijas Federācijas vadība noliedza bijušo ieslodzīto dalību karā pret Ukrainu. Tagad neviens šo faktu neslēpj. Informācija par kādu A. Gasparjanu, kurš izcieta sodu labošanas darbu kolonijā par mēģinājumu aplaupīt inkasatoru, parādījās pēc Jaungada ziņojuma par militārpersonu, aktīvo karadarbības dalībnieku apbalvošanu. Tai skaitā prezidents Vladimirs Putins apbalvoja arī Gasparjanu, kurš nebija “nosēdējis” pat pusi no piespriestā termiņa par noziegumu. Kā kļuva zināms pērn, Krievijā bāzētās militāro algotņu vienības “Vāgnera grupa” direktors personīgi dodas uz ieslodzījuma vietām, kur vervē savai kompānijai ieslodzītos, kuri pēc apmācības tiek nosūtīti uz fronti.
Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons dokumentālajā filmā “Putins pret Rietumiem” paziņoja, ka Krievijas Federācijas prezidents telefonsarunā, kas notika Krievijas uzbrukuma Ukrainai priekšvakarā, piedraudējis ar raķetes triecienu, ja Rietumvalstis iejauksies konflikta gaitā. Atbildot uz to, Vladimira Putina preses sekretārs Peskovs nāca klajā ar paziņojumu, ka Džonsons vai nu melojis, pie tam apzināti, vai arī vienkārši nav sapratis Putinu.
Krievijā notiek gatavošanās plašai kampaņai, lai piesaistītu armijai brīvprātīgos, kuri būtu gatavi karot Ukrainā. Brīvprātīgo uzņemšanas punktu tīkls tika izveidots uzreiz pēc karadarbības sākuma, taču toreiz nebija iespējams savervēt lielu skaitu brīvprātīgo. Tagad pēc Krievijas Federācijas aizsardzības ministra īpašā rīkojuma publicēšanas, “uz pārrunām” par iespēju brīvprātīgi piedalīties “militārā operācijā” tiks aicināti tie, kuri dienējuši armijā, kā arī tie, kuriem ir militārā specialitāte.
Iznīcinātāji F-16 jau kopš kara sākuma ir tā bruņojuma sarakstā, ko lūdz piegādāt Ukraina. Arī savā runā Ramstein-8 sanāksmē Vācijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdza sabiedrotos piešķirt Ukrainai plašākas darbības raķetes un iznīcinātājus F-16. Polijas un Francijas amatpersonas apstiprina, ka “neizslēdz” pozitīvu atbildi pēc kopīgām konsultācijām ar NATO valstīm. ASV prezidents Baidens un Vācijas kanclers Šolcs ir pret kaujas lidmašīnu piegādi. Tāpat kā gadījumā ar tankiem Leopard 2, Vācijas kanclers baidās, ka iznīcinātāju piegāde var izraisīt konflikta eskalāciju un visa NATO bloka iesaistīšanu karā, kas būtu ļoti bīstami un nevēlami. Tomēr ASV un Eiropas militārie eksperti neuzskata, ka F-16 piegāde novedīs pie konflikta saasināšanās, taču ir pārliecināti, ka, ja Ukrainai būtu iznīcinātāji, tā varētu efektīvāk atrisināt aizsardzības problēmas un pārliecinošāk atvairīt Krievijas armijas uzbrukumus.
Reaģējot uz Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) paziņojumu par iespēju Krievijas un Baltkrievijas sportistiem 2024. gada olimpiskajās spēlēs startēt kā neitrāliem sportistiem, nepārstāvot savu valsti vai sporta federāciju, Ukrainas amatpersonas atbildēja emocionāli un skarbi. “SOK ir kara, slepkavību un iznīcināšanas veicinātāja. SOK ar baudu noskatās, kā Krievija iznīcina Ukrainu, un tad piedāvā Krievijai tribīni genocīda reklāmai un mudina to uz turpmākām slepkavībām,” tviterī ierakstījis Podoļaks. “Acīmredzot Krievijas nauda, kas pērk SOK liekulību, nesmird pēc ukraiņu asinīm. Vai ne tā, Baha kungs?” piebildis Podoļaks, vēršoties pie SOK prezidenta Tomasa Baha. Tas izraisīja asu SOK vadības protestu. “Sportistiem nevajadzētu liegt piedalīties sacensībās, pamatojoties tikai uz viņu pasēm,” teikts Olimpiskās komitejas paziņojumā. Tomasa Baha teikto nosodīja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis: SOK iecere pētīt iespējas, kā Krievijas sportisti varētu atgriezties olimpiskajās sacensībās, ir “mēģinājums pateikt visai pasaulei, ka terors var būt kaut kas pieņemams, it kā varētu pievērt acis uz to, ko Krievija dara ar Hersonu, ar Harkivu, ar Bahmutu, ar Avdijivku”, teica Zelenskis.
Tiesa Maskavā žurnālistam Aleksandram Ņevzorovam aizmuguriski piesprieda 8 gadu cietumsodu par “apzināti nepatiesas informācijas izplatīšanu par Krievijas armijas darbībām”. Vēl pagājušā gada martā Ņevzorovs publicēja informāciju par Krievijas karaspēka veikto dzemdību nama un bērnu slimnīcas apšaudi Mariupolē. Pats žurnālists atrodas ārpus Krievijas Federācijas, neplāno atgriezties dzimtenē un ir pieteicies Ukrainas pilsonībai. “Protams, es varētu ilgi ņirgāties par šo tiesu un tās spriedumu. Taču, atrodoties drošībā un aizsardzībā, es negribu un nevaru sāpināt tos, kuri šodien Krievijā jau “sēž” vai “tiek iesēdināti”, kurus spīdzina un pazemo ar Krievijas cietumu šausmām. Viņi ir īstenie mocekļi, bet mans gadījums uz viņu fona ir tikai nožēlojama anekdote,” raksta Ņevzorovs.
Ārzemēs dzīvojošie Krievijas Federācijas pilsoņi arvien biežāk saskaras ar pasu, kuru derīguma termiņš beidzas, nomaiņas problēmu. Atteikuma iemesli visbiežāk netiek paziņoti, bet gandrīz vienmēr saistīti ar to, ka cilvēki publiski pauž viedokli par notikumiem, kas atšķiras no oficiālā, kā arī atklāti uztur savu emuāru sociālajos tīklos. Tāpat citādi domājošie tiek mudināti atgriezties dzimtenē. Daudzi savā dzimtenē riskē tikt arestēti, nosūtīti uz fronti vai vajāti politisku iemeslu dēļ. Advokāti šādos gadījumos nereti piedāvā šiem Krievijas pilsoņiem lūgt politisko patvērumu savā mītnes zemē, kas daļēji var atrisināt pases neesamības problēmu (šādu pieteikumu izskatīšanas laiks gan dažkārt aizņem vairākus gadus). Tiesa, šajā gadījumā būs arī jāpierāda, ka atgriešanās dzimtenē ir neiespējama sakarā ar vajāšanu viņu pārliecības dēļ.
Krievijas aktīvistam Vladislavam Ņikitenko Amūras apgabala Ivanovskas rajona tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Pagājušā gada maijā viņš kļuva par pirmo personu, kura tika saukta pie kriminālatbildības saskaņā ar pantu par krievu armijas “diskreditēšanu”. Jau daudzus gadus viņš iesniedzis sūdzības dažādām iestādēm un pieprasīja ierosināt krimināllietu pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par “agresīva kara izvēršanu”. Iepriekš arī Ņikitenko tika saukts pie atbildības, un jau pirms kara viņš atsevišķās aprindās bija labi pazīstams ar savu principiālo nostāju daudzos iekšpolitiskajos un ārpolitiskajos procesos.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.
0 komentāru