Masļeņica – svētki, kas nav atkarīgi no pandēmijas

Nē. Nevar lasīt ziņu plūsmu. Gandrīz visa tā ir pilna ar negatīva analīzi, negatīvām cerībām, negatīvām prognozēm. Ziņu aģentūras ir kļuvušas neprātīgas, raksta praktiski tikai par šo sasodīto gripu, viss pārējais ir jāzvejo pa kripatai. Sniegputeņi, jauni noteikumi braukšanai ar skrejriteņiem, intervija ar princi, kāds tika sodīts, Katalonijas separātistu līderis tika tiesāts – tas viss ir jāmeklē. Viss pārējais ir saistīts ar gripu. Tās nosaukums ir iestrēdzis man zobos,
un es nevēlos to vēlreiz rakstīt. Uz satraucošā fona premjers izskatās, kā Dons Kihots cīņā ar vējdzirnavām. Nepārtraukti kaut ko skaidro, izskaidro, paskaidro. Bet kārtības kā nav, tā nav. Pandēmija visus ir pilnībā un neatgriezeniski
pārsātinājusi. Pat soda naudas neaptur. Nē, pietiek. Steidzami nepieciešams pozitīvs.

Šonedēļ pozitīvo lādiņu spēj dot Masļeņica. Gadskārtu svētki, kas saistīti ar līksmiem pasākumiem. Atstāsim pasākumus malā, parunāsim par senajām tradīcijām. Sākotnēji Masļeņica iezīmēja pavasara sākumu. Ekvinokcijas dienā Pavasaris beidzot pieveic Ziemu. Sākoties pavasarim, sākās viss gads. Svētkos bija ierasts upurēt Velesam – lopu, sviesta aizbildnim, speciāli gatavotu sviestu. Velesam sviestu gatavoja īpaši rūpīgi, no labākā piena. Ir saglabājies sakāmvārds “Vlasijam i bārda ar sviestu”. To, kā notika pati upurēšanas ceremonija, šodien var tikai pieņemt, taču daži pētnieki uzskata, ka tika iesmērēts ar sviestu elks, lai skarbo dievību “iežēlinātu”.

Andrejs JAKUBOVSKIS

Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.10
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties:  [email protected]