Ir nedēļas, kad praktiski nav jaunu ziņu. Tad ir grūti atrast lasītājus interesējošus notikumus. Šoreiz tā nav. Šoreiz ziņu ir vairāk, nekā nepieciešams. Bet es nevēlos par tām runāt. Negribu, tas arī viss. Jo no katra “gludekļa” šī ziņa iezogas ausīs. Ausis vīst, saritinās rullītī un smadzenes vārās. Es negribu un nerakstīšu par lidmašīnām, karogiem, galvaspilsētas mēriem un sporta federāciju prezidentiem.
Notiek kaut kas vēl nebijis, ļoti slikts, satraucošs un pretīgs. Viedokļi par notiekošo atšķiras, bet galvenokārt vērtējumi ir pretēji un pretrunīgi. Esmu pārliecināts, ka pasaules čempionātā hokejā notikumu būtu vairāk, ja nebūtu vēlēšanas. Ja agrāk sociālajos tīklos bija iespējams paslēpties no pasaules, noslīkstot “suņos”, “kaķos”, smieklīgos stāstos un mīlīgās fotogrāfijās, šodien arī tas nav pieejams. Vēl nekad pirmsvēlēšanu cīņas sociālajos tīklos nav bijušas tik aktīvas. Visas metodes tiek izmantotas cīņā par vēlētāju balsīm. Un no tā kļūst vēl drūmāk. Tāpēc aktuālās ziņas šodien liksim mierā. Pievērsīsimies otrajam un trešajam plānam.
[…]
Iekšlietu ministrija kopā ar pazīstamu sabiedrisko organizāciju veica aptauju Latvijas iedzīvotāju vidū. Jautājumi bija par drošības apdraudējumiem, par kuriem cilvēki visvairāk uztraucas. Izrādījās, aptaujātos visvairāk satrauc korupcijas līmenis valstī, tā atbildēja 74% respondentu. Otrā vieta pandēmijai – 71%, trešajā vietā – finanšu noziegumi. Organizētā noziedzība, vardarbība ģimenē, cilvēku tirdzniecība, kibernoziegumi – viss pārējais – ir mazāk satraucošs.
Korupcijas jautājums ir ļoti interesants. Mēs bieži aizmirstam, ka šim noziegumam ir divas puses, gan “devējs”, gan “ņēmējs” tiek atzīti par vainīgiem. Korupcijas parādība ir pazīstama kopš seniem laikiem. Bet attieksme pret šo fenomenu Rietumu un Austrumu kultūrās ir ļoti atšķirīga. Saskaņā ar statistiku Latvija pasaules korupcijas reitingā ir 43. vietā (sliktāk nekā Gruzijā, bet labāk nekā Kaboverdē (salu valsts Rietumāfrikā)). Slikts mierinājums. Kukuļņēmēji paši nepazudīs. Bet visnepatīkamākais ir tas, ka daudzi nepieciešamību ierēdnim “iedot” uztver kā kaut ko ikdienišķu un pašsaprotamu lietu. Prieks ir par to, ka vairākums saprot korupcijas bīstamību valstij, kur likumam jābūt pāri visam.
Varbūt mēģināsim veikt nelielu pētījumu mūsu novadā? Uzrakstiet savu stāstu “Kā es saskāros ar korupciju” un nosūtiet to redakcijai: [email protected] vai Lāčplēša 20, Krāslava, LV 5601. Mēs atlasīsim interesantākos stāstus un tos publicēsim, paturot slepenībā autora un varoņu vārdus. Mēģināsim parunāt par kukuļiem, izspiešanu, pienākumu nepildīšanu. Mēģināsim godīgi parunāt par korupciju?
Andrejs JAKUBOVSKIS
Visu rakstu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.21
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru